Garastāvoklis::  satisfied
Ļoti svētīgi pavadīta nedēļas nogale - dzīvojos pa laukiem, lasīju ogas, ēdu ogas :), vāļājos dārzā uz krēsla, lasot grāmatu. Vienā brīdī gan manu vāļāšanos iztraucēja dīvains troksnis tuvējā krūmā :)) Paskatīdamies turp, pamanīju, ka nešpetnā un izlutinātā kaķene ir noķērusi zvirbulēnu un tur šo aiz astes, ik mirkli palaižot vaļā un tad rotaļīgi noķerot :) Uz mirkli manī pat dzima doma, ka varētu jau to putnu izpestīt, bet tad es kaut kā atcerējos nesen pārlasīto "Daodedzin" un tieši to citātu, kas mani tajā brīdī garīgi aizskāra, uzrunājot noteiktu aspektu manā apziņā, proti:
Ne mīlu pret radībām izjūt daba:
Kā salmu suņi tai radības ir,
... :))) rezultātā manī pārgāja vēlme kaut ko glābt un kaut ko mainīt šajā notikumu kombinācijā: turpinot lasīt grāmatu, es ik mirkli pār tās malu paskatījos, ko kaķene dara ar zvirbulēnu? Jāsaka, ka putnēna mokas bija ilgas un es ik mirkli pie sevis nodomāju: nu, dupse tāda, būtu ņēmusi un nobeigusi to radību un miers! Un tad es iedomājos, cik rafinēti, aukstasinīgi spīdzinātāji būtu kaķveidīgo rases pārstāvji, ja tādi attīstītos līdz augstāksaprātīgu būtņu līmenim :) Beigās jau tas putnelis beidza čiepstēt :)
Un tad es padomāju par sevi
Ne mīlu pret ļaudīm jūt apskaidrotais:
Kā salmu suņi tam cilvēki ir.
kopš nesena laika manā apzīņā ir daudz kas atbrīvojies, un šī atbrīvotība ir radījusi skaidru skatījumu uz lietām, parādībām un cilvēkiem t.sk. :)
Kā salmu suņi jūs visi man esat :))))))) kā upurveltes senajā Ķīnā :) | 
