bachata - Komentāri

Cik gan sāpīgi ir atstāt to visu.
Pirms pieciem mēnešiem te ievācos. Bija pilnīgs tukšums - divi krēsli, trīs slotas un šaupele.
Tagad ir civilizēts dzīvoklītis - visas mēbeles, sadzīves tehnika arī gandrīz visa.. uz galda stāv ziedi. Manas mājas. Pirmās tādas savējās.

Te ir bijuši smiekli un asaras. Pārdzīvojumi un gaidīšanas trīsas.
Te bērns iemācījās rāpot, dabūja pirmos punus. Iemācījās pieslieties stāvus un izkāpt ārā no gultas..

Tika baudīti ziemas sali un pavasara svelme. Aizvadītas lielās sniega pārslas un sagaidīta lapu plaukšana.
Putnu dziesmas nakts vidū. Un bērnu spalgās balsis dienvidū.

Un tas viss jāatstāj. Viss, kas ar savām rokām izcīnīts un sagādāts.

Jādodas atpakaļ uz vietu, no kuras izrauties bija mana karstākā vēlēšanās.
Protams, nav ļaunuma bez labuma, to es nenoliedzu.
Es tikai zinu, kā būs. Kā es pati jutīšos. Un kāda būs mana tuvākā nākotne.

Tas ir sāpīgi. Vairāk kā.