bachata - Komentāri

jau kādu laiku sapņoju par savu virtuvi.. nelielu.. ar stūra iekārtojumu kā manas draudzenes dzīvoklī. Tikai maigi salātzaļā krāsā.
Ar galdiņu pie loga. Un logu uz austrumu pusi. Tāpat kā lodžiju.
Ar plīti, tvaiku nosūcēju, ledusskapi un jaukiem mazskapīšiem.
Man būs daudzumdaudz garšvielu, lieli un mazi katli un panna tieši tāda, kāda Viktoram bija - parastā, vecā un rūtotā.
Un kūku formas man būs. un "pīle" sautējumiem. Skaisti trauki, galda piederumi. Uz palodzes Eužens.
Plauktā pavāgrāmatas. Un mana recepšu kladīte.


Ar katru dienu vairāk es apjaušu virtuves burvību. Dievinu gatavot. Izpausties ēdienā. Mācīties un eksperimentēt.
Žēl, ka nav piemērotu apstākļu un finanšu, lai to varētu darīt ar patiesu baudu. Da nu i arī ēdāju nav, kas manus brīnumus notiesātu.. :)
Bet laikam man patiktos gatavot tikai sev un V. Jo tikai sev un viņam es zināju, ko un kā gatavot, lai būtu labi. No citiem raustītos gan..


Es iedomājos sevi tajā virtuvē.. Un sajūtos tik mierīga.. svētlaimīgs miers..
tā ir mana.. mana vieta.

Ik pa laikam iedomājos par to,kāda būs tā diena, kad es ar V. satikšos nākamo reizi.. Ir pagājušas 2 nedēļas kopš nav nekādu, nekādu sakaru. I dīvani, jo nepietrūkst, nav vēlmes uzrakstīt vai piezvanīt. Tikai domas - kā būs..
Vai paiesim garām, izliekoties, ka nepazīstam viens otru? Vai tikai sasveicināsimies? Vai runāsim?
Vai varbūt kāds no mums otru uzmeklēs? un ko tad teiks?
kādi mēs būsim? Kā izskatisimies? kā runāsim? kā būsim mainījušies..

Garākais bezkontakta laiks ir bijis trīs mēneši.. Vai šoreiz bija pavisam?
Es neticu, ka mūsu ceļi nekad vairs nekrustosies. Tā nevar būt..

Jau kuro dienu pārroku savu benčiku bļodiņu, meklējot kādu izsmēķi, kas nebūtu novilkts līdz galam.. laikam vairs nav tāda.. skābi.
tāpēc arī esmu uzvilkta pēdējā laikā.

jāiet gulēt. jādomā pa virtuvi.