bachata - 18. Maijs 2010

Viss. Atpakaļceļa vairs nev un nebūs. Nekad, nekad, nekad.
Viss.

Nu ja. Sap*su vsu, ko vien spēju, izdarīju kaaaaudzi ar preteklībām, bet vismaz tagad 1000% zinu, ka nekas nebūs.

Jā, būs lomkas, būs pāmetumi sev pašai, bet nekas - tam visam gluži vienkārši ir jāiziet cauri.

/man gribējās rakstīt ko dziļi pesimistisku, bet izlasīju apsveicienu un TĀ sasmaidījos, ka nekas slikts prātā vairs nenāca.
Arnīt, ļubīju :**

un jā - VAR pārstāt mīlēt pāris stundu laikā.

ceru, ka šis sava veida trieciens būs vairāk ka ilglaicīgs.
bet mazliet tukšuma sajūta iekšā.
jo katru vakaru mēdzu ztēloties, kā viņš nāks un kā mēs būsim laimīgi.. kaut kad.. kuat kur.. kā piezvanīs.. kā tiksimies.. bet tagad..
jā, tagad pat mazliet dūša sametas šķērma iedomāties, ka tāds kā viņš varētu būt a mani kopā.

šķiet, ka beidzot būšu pavisam tikusi vaļā. :)

pat ilūzijas pa Mr Perfect vairs nav :)