| amōre |
Apr. 9th, 2008|11:38 pm |
Es nezinu vairs , ko man iesākt :)
Man uz klosteri aizmukt, vai parandžā staigāt apkārt?
Mana laba draudzene gan teica, ka tas neko nemainīšot - acis jau pārāk mirdzot.
Faaaaaaaaaaaaaaaaaaaa
Viens atkal ir pamodies pēc garā ziemas miega un sapratis, ka viņa sirdī ielijis pavasaris.
Nu bet kāpēc atkal es? Nu es pričom?
Nu labi, drusku(bet drusku) vainīga jau esmu. Jap, ir tāda lieta, drusku viņu aiz ūsām paraustiju. Jā, nu bet vai tad es vainīga, ka viņš man ceļā patrāpijās? Es viņu nesaucu, pats atnāca.
Es laikam esmu neriktīga :))) parasti jau meičas sūdzas par uzmanības/mīlestības/vīriešu trūkumu. Kas tie par ķemiem ar kuriem viņas satiekas? Man te pēdējā laikā iet pa karsto. Es pati vairs neko nesaprotu.
Es bēgu no mīlestības. Pašai liekas, ka tā tiešām arī ir. Varu jau arīdzan kļūdīties. Johambasā, citi drasē apkārt viņas meklējumos, es varu uzgāzēt, lai palielinātu bēgšanas ātrumu. Ko es arī daru :))) |
|