|
Apr. 23rd, 2008|09:03 pm |
Vai tiešām paziņas un draugi mani pārvērtē?
Nu neesmu es kiborgs. Nevaru es nonstopā paspēt visu un visur.
Vai kādreiz kāds maz iedomājas, cik daudz manu spēku tiek atstāti darbā. Nav man nekāds sēdošais arods, es nevaru paveikt vairāk par saviem spēkiem.
Es visu dienu ņēmos pa darbu, man nebija laika paēst(kā ubags grauzu kkādus sausiņus). Man nebija pat laika aizskriet pēc cigaretēm, kas protams nav slikti, sen jau jāmet nost :). Es vakar nolauzu divus nagus, kurus man nebija laika novīlēt. Mans telefons kūpēja un beigās es atļāvos to pat atslēgt.
Es pārvilkos līka, greiza, karoč - nekāda. Es izēdu milzīgu bļodu zupas, jo gribējās ēst, bet es pat nepamanīju, kā tā garšo.
Es tagadiņ te truli blenžu savā žurnaļčikā un man nav pat gribēšanas rakties darba dokumentos. Es šovakar negribu vairs redzēt kko, kas saistīts ar darbu.
Nu re, pažēlojos, palika vieglāk :)))
Neņemat manas žēlabas pierē.
Mans aizvēsturiski vecais opis(fucking daugavas vanags) mēdz teikt - puķīt, neņem galvā! Tā arī mēģināšu darīt. |
|