something you said changed my life

Vot, zin, līdz tādai fiškai, ka no četru telefona podziņu spaidīšanas var dabūt 'Mērijai bij jēriņš mazs' melodiju, es pat nebūtu aizdomājusies.
Pārdozēju E vitamīnu, tagad pumpainu punci tusējos. Līdz ar to lašmaizītes man arī kādu laiku nespīd ēst.
Es ceru, ka piektdien padziedāt tikšu. Un tad sestdien varētu kaut ko ar kaut ko sabīdīt un kaut kur aizlaist. Teiksim, uz to pašu Rīgas jūras līci ar pāris desumaizēm un lielu kvantumu tējas.

Patiesībā mazliet iet ciet. Gribas nāsīs ievilkt to pavasara smaku. Un saulesbrilles uzlikt nevis pa prikolu pie spoguļa, bet grūstot citu plecus, teiksim, ejot pāri tam Marijas un Merķeļa luksaforam.

idejas idejiņas (:

Tā kā grādi šodien mazliet mazāk un dullums vairs tik traks nav, ņemšu un sveikšu jūs visus visus pirajā pavasara dienā.
Gribētos jau nosvinēt ar kādu tēju no termosa un siermaizītēm kaut kur 'tur ārā', bet grādi neļauj. Diemžēl.
Kas jauns skolā?

esmu spēlētājs divās pretējās komandās.

gulēt!

negribu es braukt nekur.
tik gulēt un gulēt.
vakar bija. jā, bija jauki tomēr.

Sīko gribu samīļot. Un atkal kopā ar Viku viņa matiņus cirpt. Un Čieku. Un un un daudzus citus vēl.

Gribēju Eva, Tevi šodien satikt. Mazais jaukais jau drīz sāks putēt uz galda. Gaida Tevi.

Un es zināju, ka Viņš pēc pus gada ilgas klusēšanas nevar man tāpat vien zvanīt un saukt neceļos. Vienmēr un bez izņēmumiem visam ir kāds iemesls. Bet šoreiz es tik smaidīšu. Un šodien viņu zņaugšu ar saviem mīļojieniem.

Jauki, paties. (:

Šodien padziedāsim, paiepirksimies, pakafijosim, paapsveiksim, paklausīsimies Dzelzs Vilku un Voiceks [ja paspēsim], padancāsim, papicosim, pamīldēsim un ko tik vēl ne. (:

prieka pilnas kabatas.

Bet vispār man iet baigi labi. Esmu pārņemta ar pērlīšu šķirošanu krāsās un arlielu nepacietību gaidu rītdienu. (:
Paldies

Kretinē, cik cilvēki ir mīļi, jauki un labiņi, un saukā mani visādos mīļvārdiņos, kad kaut kas no manis vajadzīgs. Pasaki ko vajas un miers, nevis uci-buci taisi. Bļe

poliklīnikā sirds pa muti laukā lecaun tauriņi puncī plosijās kā galīgi aptakuši.

un dabūju zīmi. jēj jēj

Mūzikas stundās vienīgais jaukais ir sēdēt blakus Veltai un šķirstīt viņas plānotāju. Kaut ko ierakstīt, kaut ko - pārrakstīt.

Šodienas pārrakstījumi:

1. Miegs ir aka, no kuras uzpeldu kā burbulis.
Ūdens ir melns medus.
Rokas un kājas mēģina kustēties nakts sīrupā.

2. (..)Viņa pārvarēja krāsmatas kā neredzams rēgs. Vai varbūt viņa patiešām bija rēgs? Visi bija pārlieku aizņemti ar rakšanas darbiem. Nedrošiem soļiem viņa izgāja pa Salu nama sašķiebtajām vārtu atliekām un kailām kājām devās prom lietū pa Kasija ceļu. Uz kurieni viņa gāja?
Dzīvot..


*Dainis ir jauks (:

kāpēc draugi man krieviski rādās. murgs.
sajūta, ka atpakaļ neaiziešu. pārāk sen neesmu bijis viens mājās.
par smēķēšanu uz lodžijas ar kafijas krūzi rokās nemaz nerunājot.

Esmu laimīga, ka ir cilvēki, kurus satiekot paceļos spārnus un izraujos no ikdienas. Par nelaimi vienmēr ir kāds zvans, kurš atgriež realitāte. Bet lai vai kā. Laimīgs.
Jāsaka PALDIES [LIELS] atkal par to brīnišķīgo burvīgumu. (:

Eva, man apstiprinājumu vajag. Un vēstuļu izlasīšanu.!!

Vakar prieks bija redzēt katru zināmo un nezināmo ģīmi. :D
Tik vienīgi mājupceļā Ivō satiku. Un atlikušos ceļu līdz mikriņam smējos kā traks. Viņš tipa kad runā, tad tā bezsakarīgi [un neritmā] ar labo roku tā kā kaut ko stampātu. Tāds riktīgs Rigastyle :D

Uz Gauju. Jā.. Šodien uz Gauju varētu aiziet.
Pa-va-sars

Smēķēt gribu.
Upuris guļ vēl, maita.

Patiešām ir ārkārtīgi jauki pasēdēt, paiedzert un patusēt ar cilvēkiem, kurus tik labi nemaz i nepazīsti. Tas kā piekritiens viņai.
Vakar stāvēju un mīņājos pie reklāmas stenda, domājot, iet atpakaļ, vai nē. Daudz un dažādu iemeslu vairāk bija attiecināmi uz PAR, bet es ir kūl un es noturējos. Mjā.. Bet patancāt gribējās ļoti ļoti.

Lab, jāmeklē kāds upuris un jābrauc kafija padzert šaj pelēkajā pavasara rītā.

Beigts & pagalam.
Bez spāka & skaistiem riņķīšiem zem acīm.
Vēl mazliet & manu ādu varēs saukt par aristokrātiski bālu.

Feist līdzi & jaunā Kultūras Diena. Beidzot būs laiks palasīt.
Gur gan citur, ja ne vannā.

Vakarnakt skatijos kā cilvēki starojošām acīm dejoja, skūpstijās, ārdijās.. baudīja.
Gribējās man ar taj virpulī līdzi rauties, bet nu kā vienmēr nesanāca. Sēdēju, līgani šūpoju kāju mūzikas ritmā un viegli liku cigareti pie lūpām.

Kāpēc es vienmēr iemīlos nepareizajos?

Communication workshop - visu nakti šie divi vādi galvā skanēja.

Rīts sākās ar tēta pienestu zaļās tējas krūzi ar citrōnu un vienu tējkaroti medus.
Tās piecas stundas, kura biju gulējusi par maz kā ar spārnu vēzienu tika atņemtas.
Feist - šābrīža laikapstākļu un personīgo apstākļu vispiemērotākā mūzika.

Es zināju, ka uz skolu varu atpakaļ neiet, bet aizgāju. Un man par skādi kāds piezvanijis un pateicis, ka skolā bum-ba. Varbūt kāds jaunietis par godu sieviešdienai meitenēm brīvāku dienu dāvājis? Ej nu sazin. Jā, un tā lillā neļķe tomēr ir jauka, lai gan neļķes pašas par sevi man diezko nepatīk. Labāk dzeltenas tulpes, vai baltas rozes ar zaļganu nokrāsu.

Jūtos mazliet virs. Tik grūti pasniegt to tā, lai arī kāds cits saprastu. Un varbūt papriecātos līdzi.

Reizēm esmu par dumju pat priekš sevis pašas. Kur nu vēl citiem.
Yo.