something you said changed my life

Ā un man tašā stāv pilna 1.5l Brenguļa pudele no Saulkrastiem vesta.
:D

Tas nebija mājiens

Vakar bija baigi forši.

idritvai kociņ


:)

Visi numuriņi, vārdiņi un uzvārdiņu smuki uz lapeles stāv sarakstīti.
Tagad domāju un nevaru izdomāt - pārrakstīt, vai, nē.
Varētu tos astoņus nozīmīgākos un pārējie lai paliek, ne?

Mans jaunais draugs ir sarkans un kaut kāds nesaprotams.
Skaņu vienīgi dzidrāku izdod.

oi, jōb. tik sen draugos ctrl+c ctrl+v vēstules nav sūtītas. :d

Es šodien dejot gribu acīm ciet.

Mazliet draņķīga sajūta par vakardienu.
Bet ko nu padarīs. Karti jaunu vecajā un taisnā ceļā uz priekšu.

Divi tūkstoši trešā gada pieraksti.
Sirsniņas pie viņa vārda. Pierakstīta katra sīkākā kustība vai acu skatiens. Viss, ko viņš teicis, viss kā viņš smaidījis vai ko citu darījis. Sirsniņa pēc sirsniņas un maza bērna lielā mīla.
Sēdēju uz dīvāna malas un lasīju. Tā tik bij mīla. Ak. Smieklīgi paliek tagad atceroties, bet taj brīdī tas bija tāāds notikums.
Patiesībā tagad vēl esmu mazs muļķa bērnelis, kuram reizēm baudu sniedz aizraušanās bez pretaizraušanos. Liekas, ka tā pat ir jaukāk, jo tad ar to nav nevienā jādalās. Viss paliek man. Sapņos, domās un tauriņiem vieglāk uzlidot debesīs.

здравствуй пубертальный период! :)

Feini.
Tagad tik tā pa īstam no gultas laikā līdīšu.
Un atvadīšos no pidžammas uz pāris stundām.

Vispār baigais čakars.

trakomāja

nepatīk man tā sirdspamutilaukā sajūta
nez, kad tas viss pāries?

Kaut kur aizlaisties.
Uzlikt galvu uz pleca un pačučēt pirmspēdējā marta saulītē.
Padert kafiju. Daudz kafijas.
Un parunāt par dzīvi acīs neskatoties.

es varētu tēti savu apprecēt.
tad no rītiem mostos no tā, ka viņš kutina kājas.
un pusdienas, brokastis un vakariņas man būtu pasaulē garšīgākās līdz pat mūža beigām.
par cepumkūkām un kafijkūkām nerunājot :)

La Linea

Baigi uz Gauju vai Lemon'u gribas kafiju aiziet padzert.
Sen nav būts ne tur, ne - šur.

bitīt matos :)

Ar kaimiņu saskrējos pie pastkastītēm.
Pēc_tam visu ceļu līdz savam septītajam ostīju viņa smaržiņas.
Tik jaukas. :)

Tauriņu uzbrukums vēderam manam.
Šķiet, ka viņš ir pati pilnība.
Tomēr tāls, kaut arī mazliet pasniedot roku varētu pieskarties.
Viņa balss, acis, žesti un mīmika. Un tas smaids.

Uz tām divdesmit minūtēm es vienkārši izkusu un kūstu joprojām.

Un es zinu, ko šonat sapņošu. (:


Kā sokas Tev?

Eva, gribu Tevi!