something you said changed my life

Laburìtu saka saule septiños pulksteños iespìdot man acìs un nelaujot gulèt lìdz ierastajiem pusvienpadsmitiem.


Degrasi vidusskolu drìkst ràdìt tikai laikà,kad bèrni jau gul. Meli vieni. Tik izskaistinàta pasaule,ka vemt gribas.


Un manupràt kaki ir laimìgi vienmèr. Vismaz apmierinàti noteikti. Mhm

Visi citi liekas tik ìpasi,nozìmìgi un noteikti tàdi,bez kuriem nebùtu iespèjams pasaulei bùt. Lai arì mulki,bet tik un tà. Tas mulkìgums taÇu neatsver iespèju bùt ìpasam :)

Patiesìbà man liekas,ka kaut kas ar mani jau kàdu laiku nav kàrtìbà.

Labvakar.
Man,lùdzu,skipsniñu pretsàpju lìdzeklu, vienu padusi,kurà ieritinàties, vienu siltu roku,kas galviñu paglaudìs un kaut vai ceturtdalu auss,kas màk paklausìties.
Pretì varu piedàvàt banànu pienu un aukstas kàjas.


Kad bùsu vesels,pabeigsu savu pàrblondosanos un nocirpsu matus, klùsu par solàrija patstàtìgo apmeklètàju un atkal nopirksu kurpes,kas liek pacelties mazliet pirkstgalos. Tipa par pusplaukstu tuvàk màkoñiem. Mulkìbas.

Patiesìbà mès kà suga esam mulki. Tur pat dzimumus nav jàskiro.

Visu dienu nelìst àrà no pidzammas, vàrtìties pa gultu, grauzt M&M's un skatìties Olsenu filmiñas patiesìbà ir tìri jauki.
Bet tomèr gribas àrà beidzot. Pastaigàties, parunàties, kapiju padzert, uzpìpèt un pablèñoties. Jà, un arì stràdàt gribas.
Çetras sienas,mle.

es tulīt pat, šaj' briesmīgajā mirklī, esmu gatava atdot visus galus, kas man ir, bija un būs.
cik maksā mandeļu izoperēšana, m?

es taču esmu ārprātīgi īsa!
vai arī jāpērk koncertkurpe uz papēžiem.
ārprāts.

bet kopsummā nodziedājuši esam labi.

mani vajag brutāli ārā izvilkt laikam.
man tā migošanās pārāk sapatikusies. to vien daru, kā zem segas.
:D

Šī nakts man patika ļoti.
Tik žēl, ka tagad ačeles aizpampušas.
Bet bučas saldas, jāāāā. (:

Kāda mistiska persona vārdā William Fletcher pilnīgi dīvainā kārtā man uz manu ģīmeili ir atsūtijusi šo
Jauki un priecīgi, bet visādā citādā ziņā ārkārtīgi dīvaini.

Spuldzīte izdziest un atkal degt sāk.

Es tomēr riskēšu un krāsošu rīt no rīta.
Un kā jau teicu - mani vecāki, par lielo koncertu [kurā uzstājas viņu pašu meita!!] bija aizmirsuši. Lie-lis-ki.

Ever since I was a baby girl I had a dream
Cinderella theme
Crazy as it seems
Always knew that deep inside that there would come a day
When I would have to way
Make so many mistakes
I could'nt comprehend
As I watched it unfold
This classic story told I left it in the cold
Walking through an open door that led me back to you
Each one unlocking more of the truth

I finally stopped tripping on my youth
I finally got lost inside of you
I finally know that I needed to grow
And finally my maze has been solved

Finally
Now my destiny can begin
Though it will have a different set
Something strange and new is happening
Finally
Now my life doesn't seem so bad
Its the best that I've ever had
Give my love to him finally


I remember the beginning you already knew
I acted like a fool
Just trying to be cool
Fronting like it didn't matter
I just ran away
On another face
Was lost in my own space
Found what its like to hurt selfishly
Scared to give of me
Afraid to just believe
I was in a jealous, insecure, pathetic place
Stumbled through the nets that I have made

Finally got out of my own way
I've Finally started living for today
I finally know that I needed to grow
And finally know that

Finally
Now my destiny can begin
Though we will have a different set
Something strange and new is happening
Finally
Now my life doesn't seem so bad
Its the best that I've ever had
Gave my love to him Finally

regress, nevis progress kā zinoši lautiņi stāsta.
vismaz manī pašā. un skaņās.

galvenais rīt no rīta pamosties

kādudien nopirkšu lielo klaunu bilžugrāmatu.

vēlos vismaz 3milimetrus pacelties virs

nogurusi

Fizikā par viļņiem, starojumiem un tamlīdzīgām lietām runājām.
Jā. Un atcerējos kaut kā, ka pie Klintas vasarā sēdēju uz lodžijas un lasiju ūberveco Sestdienu, kurā par Černobiļas sprādzienu rakstīts bija. Vilku cigareti otru pēc vienas un miedzu acis saulei, kas vaigus cepināja. Un par citu dienu, kad uz lodžijas malas tomātmaizes ēdām vispār apraudāties gribas. Gads pat vēl pagājis gluži nav, bet lieka,s ka tā bij tāāda jaunība. Tipa good old days. He. Sirmoju laikam.

Četras reizes gāju gar māju un tikai tagad pa lodžiju pamaniju, ka pienenes zied.

Sestdiena - 'Beidzot brīvdiena! Vābrauc svinēt druškas diemšanas diena. Atkal jāpaņem pa diviem bonīšiem uz abām'. Sāka svinēt druškas dzimeni, dzēra savus divus bonīšus beidza tusēties Ingarā, pa vidam paesot vēl nezin cik vietās un nezin cik izdzerot. Respektīvi - koma.
Svētdiena - 'Bļēēē ja vien Tu zinātu cik sūdīgi jūtos. Dirsu o gultas stundu izcelt nevaru. Pīpēju turpat gultā'. UN PROTAMS 'Šitā es vairs točna nedzeršu. Alkaholu vispār mēnesi nelietošu un vismaz nedēļas divas netusēšos'.
Pirmdiena - 'Es jau tagad ar nepacietību gaidu sestdienu!!!!!'

Vot un naher man tas viss jāklausās. Viņai taču seja jau pampt sākusi. Dura, bļe.


[atvainojos]

Patīk vērot, ka kāds stundā pēc iespējas klusāk cenšas attaisīt čaukstošu konfekšu papīrīti [tajos mirkļos parasti tā ar neaizdomājas, ka jo ātrāk to izradīs, jo klusāk, citādi tā lielā slepenība un uzmanība visu paildzina un paskaļina]. Kad papīrīts attaisīts, tad tiek pār visu klasi pārlaists acu skatiens vai kāds gadījumā neredz. It īpaši skolotāja. Tad ar tādām lēnam kustībām roka no galdapakšas tiek izvilkta, uztaisīta žāvu imitācija un kofekte beidzot var garšas kārpiņām baudu dot.
Jā un kurš gan tā nav darijis. he

nemiers tirda