Jun. 19., 2007 | 03:23 pm
Man šķiet, ka tomēr ir man tādi cilvēki, par kuriem iznterese nezudīs visa mūža garumā.
Var viņus saukt par draugiem. Varbūt.
Tie ir tādi cilvēki, kurus ir vispatiesākais un lielākais prieks satikt kaut vai reizi divos mēnešos. Tie ir arī tādi, kurus satiekot katru dienu preiks nemazinās.
Tie ir cilvēki, ar kuriem var kopā paklusēt, vai tarkšķēt līdz rītausmai un jebkurā mirklī apķerties ap kaklu, lai vienkārši samīļotu neko neprasot.
Es varbūt reizēm to nemāku parādīt. Es varbūt reizēm šķietu pilnīgi ačgārna. Un skaļi runāt par tādām lietām arī neuzdrošinos, bet tā ir.
Vienmēr būs kāds, kas interesēs. Vienmēr būs kāds, kuru būšu gatava uzklausīt. Vienmēr būs kāds kas rūpēs.
Var viņus saukt par draugiem. Varbūt.
Tie ir tādi cilvēki, kurus ir vispatiesākais un lielākais prieks satikt kaut vai reizi divos mēnešos. Tie ir arī tādi, kurus satiekot katru dienu preiks nemazinās.
Tie ir cilvēki, ar kuriem var kopā paklusēt, vai tarkšķēt līdz rītausmai un jebkurā mirklī apķerties ap kaklu, lai vienkārši samīļotu neko neprasot.
Es varbūt reizēm to nemāku parādīt. Es varbūt reizēm šķietu pilnīgi ačgārna. Un skaļi runāt par tādām lietām arī neuzdrošinos, bet tā ir.
Vienmēr būs kāds, kas interesēs. Vienmēr būs kāds, kuru būšu gatava uzklausīt. Vienmēr būs kāds kas rūpēs.
Link | ir doma {14} | Add to Memories
Jun. 19., 2007 | 11:51 pm
Jāņu naktī dzeršu visā savā vientulībā vīnu pie jūras un līdz ar saullēktu došos Pēterupītē slīcināties. Kā arī meklēšu piedzīvojumus lecot pār mangāli.
Vsjo
Vsjo