something you said changed my life - 23. Aprīlis 2007

Pamodos no tā, ka mana krūze lielā ar zaļo tēju iekšā pēkšņi bija apgāzusies, pieslapinājusi gultu un vēl piedevām pilēja tādu dīvainu skaņu lejā uz paklāja.
Miegs kā ar roku atņemts. šīt

nemiers tirda

Patīk vērot, ka kāds stundā pēc iespējas klusāk cenšas attaisīt čaukstošu konfekšu papīrīti [tajos mirkļos parasti tā ar neaizdomājas, ka jo ātrāk to izradīs, jo klusāk, citādi tā lielā slepenība un uzmanība visu paildzina un paskaļina]. Kad papīrīts attaisīts, tad tiek pār visu klasi pārlaists acu skatiens vai kāds gadījumā neredz. It īpaši skolotāja. Tad ar tādām lēnam kustībām roka no galdapakšas tiek izvilkta, uztaisīta žāvu imitācija un kofekte beidzot var garšas kārpiņām baudu dot.
Jā un kurš gan tā nav darijis. he

Sestdiena - 'Beidzot brīvdiena! Vābrauc svinēt druškas diemšanas diena. Atkal jāpaņem pa diviem bonīšiem uz abām'. Sāka svinēt druškas dzimeni, dzēra savus divus bonīšus beidza tusēties Ingarā, pa vidam paesot vēl nezin cik vietās un nezin cik izdzerot. Respektīvi - koma.
Svētdiena - 'Bļēēē ja vien Tu zinātu cik sūdīgi jūtos. Dirsu o gultas stundu izcelt nevaru. Pīpēju turpat gultā'. UN PROTAMS 'Šitā es vairs točna nedzeršu. Alkaholu vispār mēnesi nelietošu un vismaz nedēļas divas netusēšos'.
Pirmdiena - 'Es jau tagad ar nepacietību gaidu sestdienu!!!!!'

Vot un naher man tas viss jāklausās. Viņai taču seja jau pampt sākusi. Dura, bļe.


[atvainojos]