something you said changed my life - 17. Aprīlis 2007

Es varētu tagad baigi smagi nokaunēties.
Tikko pamodos. Attiecīgi pirmās stundas nogulētas.
Vispār es tā padomāju un izdomāju, ka varētu neiet nemaz un pasēdēt mājās visus parādus uzrakstīt un samācīties to, kas jāatbild un jāuzraksta, lai sirds mierīgāka un Salatētim prieks. Dāvaniņas taču visiem bērneļiem patīkas. :)

Ar ko lai sāk?

Atkal ikrus krampī rauj. Tik spēcīgi, ka pēc tam labu laiku pastigāt nevaru. Un muskuļi tādi izspiedušies. Par asinsvadien nemaz nerunājot. Sāp.
Un galvenais, ka ārste saka, ka viss ir kārtībniekos.

Mans guru saka, ka šodien pēdējā daudz maz siltā diena ir. Tāka zeķītes siltās un cimdiņus nekur tālu nelieciet.
Žēl tik to pumpuriņu un puķīšu. Un stādiņu, ko ōpaps uz Saulkrastiem domā vest.

Es viņu ienīstu, ienīstu, ienīstu!

paļubomu pavasaris.

ja nebūtu laivžurnālis es laikam uztaisītu pašnāvību.

arlabunakti prinči un princeses!