Dec. 15., 2006 | 08:16 pm
jūtos: skumji
dzirdu: Oskars Ludženieks - Princesīte

Juris šodien CD iedeva.
Klausos tagad un ir tā grūti ap sirdi paliek..
Raudāt nevajag, nē.
Tik atcerēties visu to labo un skaisto.

Pasaka par melno un balto.
Baltas ir sniegpārslas, kas no debesīm krīt,
balts ir sniegs, no kura mēs taisam sniega pikas
un ceļam cietokšņus.
Bet viss jau nevar būt balts,
piemēram, nakts, kas apņem mūs ar savām melnajām rokām,
pie kurām spīd zvaigznes kā mazi, zeltaini spīdeklīši,
salīdzinot ar vareno un plašo tumsu.
Melnais reiz apņems visu, kas šai zemē,
un nepaliks vairs nekā balta.
Būs melns sniegs,
melnas debesis
un melnas papīra lapas,
un
melna tinte.
Un tad kāds cilvēks melnajā laikmetā
uzglenos
balto laikmetu.
Baltajā laikmetā viss būs kā mūsdienās:
baltas papīra lapas,
balts sniegs un
spožas zvaigznes pie debesīm.
/Oskars Ludženieks (06.09.1985. - 18.05.2006)/

Link | ir doma | Add to Memories