Dec. 5., 2006 | 12:47 pm
ārā tik skaisti saule spīd. labi, ka šeit krēslā sēžot nevar redzēt trotuāru, zāli un kokus. veroties pāri māju jumtiem saulē var iztēloties, cik zāle ir zaļa un cik skaisti zaļo koki. nevienas peļķes un neviena cilvēka mēteļos un cepurēs.
(:
(:
Link | ir doma {5} | Add to Memories
Dec. 5., 2006 | 01:24 pm
jūtos kā veca vecene, kad, piecus gadus jaunākās, māsas dreudzene savā griezīgi smalkajā balstiņa man saka 'labdien' un uzrunā uz 'jūs'. vot kad man viņu pārmācīt izdosies..