Dec. 18., 2006 | 12:32 am
No:: nematerija
Tu atver acis un redzi, ka atrodies uz laipas un nespēj atcerēties kā šeit nokļuvi. Skaties uz kuru pusi gribi krastu nemana. No sākuma tu esi priecīga par brīnišķīgo skatu – klusums, bezvējš neviena apkārt tev nav. Tu nosēdies laipas malā un pakavējies šais brīnišķīgajās domās. Paiet viena stunda, divas, trīs un tu sāc apjaust, ka kaut kas nav labi. Klusums un bezvējš kā bijis tā arī turpinās. Tu noliecies uz vēdera pāri laipai un ar roku patausti ledu. Ledus ielūst mazliet pieskaroties un viens cimds paliek slapjš. Padomā – jāpagaida varbūt biezāka ledus kārta izveidosies. Tu nosēdies laipas malā un pakavējies šais gaidīšanās domās. Paiet vien stunda, divas, trīs un tu sāc apjaust, ka ledus kārtas biezums nav mainījies. Tu piecelies kājās, pieliec rokas pie lūpām un sāc saukt kādu. Tu dzirdi savu saucienu un elsas, kuras radušās no piepūles, lai gaisu ievilktu. Paiet viena stunda, divas, trīs un tu sāc apjaust, ka tevi neviens nedzird. Pēc devītās stundas tu piecelies aizej uz virtuvi, ielej krūzē ūdeni...