Dec. 11., 2006 | 08:27 am
No:: b_bumbuls
Acis atvēru divas minūtes pāri tam laikam, kad mums bija norunāts satikties.
Izskrēju no mājas reibstošu galvu, bez zeķēm kājās.
Skrēju, apstājos un likās, ka Tu vairs tur neesi. Ka Tu mani vairs negaidi.
Un atkal acīs asaras. Es vairs nevaru izturēt.
Šķiet, ka zaudēju pilnīgi visu, kas man ir bijis. Kam esmu bijusi es. Liekas, ka pakāpeniski, tam turpinoties, vairs nebūs nevienas dvēseles, kam padusē paslēpties.
Zinu, satikšu Tevi un sākšu atvainoties un ataisnoties, bet tas taču neko nemainnīs, vai ne tā? Tas nemainīs neko. Vienīgi Tu bez neviena vārda varētu mani samīļot un piedot tāpatās. Klusējot.
Lord, can you hear me now,
Or am I lost?
Lord, can you hear me now,
Or am I lost?