ir tik diivaini, ka peekshnji tev ne no kurienes kleepii ieveljas briivais laiks...kaa taada negaidiita daavaninja un vienu briidi pat nesaproti - ko lai iesaak ar tik daudz laika....
biju jau nopriecaajusies, ka nu vareeshu mazliet pieveersties sev un savaam ieksheejaam vajadziibaam un meegjinaashu tad nu paveikt visu to, kas nebija izdaraams hroniskaa laika truukuma deelj...kaut vai paseedeet un padomaat par to, vai tas - kaa dziivoju, mani apmierina...tachu briidii, kad viss visaadi "tas-noteikti-jaaizdara-jau-shodien" darbinji bija izdariiti un es apseedos uz sava diivaana ar domu, ka nu taga pieveersiishos sev, man peekshnji tik ljoti gribeejaas buut ar kaadu kopaa.......nenozjeeloju ne nieka....
briivdienas nosleedzaas ar braucienu uz carnikavu, kas man paliks atminjaa ar daudz saldeejumu, muusu limonaadi, gaujaa peldosho zalkti, pazaudeeto celju un taa mekleejumus smiltiis, veeju, kas neljauj braukt un visbeidzot prieku, ka ir taadi cilveeki ar kuriem ir veeleeshanaas realizeet savas idejas un kuri veelas taas realizeet....
|