azazello staasti
|
|||||||||
| Tuesday, April 13th, 2004 |
|
||||||||
|
pagaajushas garaas briivdienas un vieniigais secinaajums par visu sho : briivdienas ir kaitiigas! es biju taa pieradusi padziivoties kaa kakjis, kas naak un iet, kad veelas un meklee un atrod maigumu, kad iegribas, ka tagad vairs nezinu - kur lai atrod atkal kaadu briivu briitinju, lai ljautos saldaam un smeldziigaam atminjaam..... dzeeru lieldienu shnjabi un taada mazliet apreibusi, noleemu apjautaaties par sajuusmas patiesajiem ceelonjiem un cik nepatiikami! izraadiijaas, ka ar manu unikaalo personiibu tam nav nekaada sakara un manis izveeleetaa un speeleetaa loma shoreiz noziimee vairaak par to, kas patiesiibaa esmu...nu lai - es padomaaju, bet kaut kas manii aizkjeeries un domaas atgriezjas pie shii atklaajuma veel un veel....varbuut ka nekaa vairaak arii nemaz nav? un veel gribeeju atstaat sev atminjas par vakardienas veejaino peecpusdienu juuraa un vilnjiem un smiltiim un kaijaam, kas lido uz vietas un nirstosho bebru un saules njirboshajaam rotaljaam un diivaino eju starp seetaam, un sarkanajiem atspiidumiem aciis......... |
||||||||
|
|
|
||||||||
|
Sanda par mīlestību: ...šis spēcīgais un nelaimīgais gars bija radīts tā, ka pietika ar vienu vārdu "neiespējami", lai viņš tieši to iekārotu........ ....nekas nav mazāk loģisks par reālo dzīvi... Viņš meklē mīlestību kā gudrības akmeni, kura dēļ nopūlas jo vairāk, jo mazāk tas iegūstams. Viņš iedomājas, ka man tas pieder un es uzjautrinos, viņam to liegdama! Dzīvus mūs dara ne tikai maigas jūtas, mums vajadzīgas arī šausmas, lai izjustu dzīves intensitāti. Labākais ir labā ienaidnieks. Turklāt - vai tad ir patiess skaistums jutekļiem? Īstais ir tas, kurš patīk. Tas ar kuru cilvēks pārsātinājies, tikpat kā nav bijis. Turklāt vēl pastāv pārmaiņas prieks, varbūt tas pat ir viss dzīves noslēpums. Mainīties nozīmē atjaunoties; spēt mainīties nozīmē būt brīvam. ...es sevi atdodu bez blakus nolūkiem, tāpēc varu sevi tāpat arī atņemt........ Atceries to dienu, kas tu man teici : "Nekad neaizmirsti, ka, pirms kļuvu tava mīļākā, biju tavs draugs!" Nu, un tagad ir noticis tas, ko tu vēlējies, es vairs neesmu nekas, bet piederu tev uz visu mūžu! Sev par nelaimi, es spēju noticēt, ka viņš, savā iztēlē izrotājis mani ar visiem dievības atribūtiem, nākamajā dienā neatvērs acis! ...Un es Tevi, mana maigā mīļākā, ziedoju savam rupjajam egoismam, bet pēc tam pacēlu galvu un teicu: tās bija manas tiesības, viņa man piederēja, un nekas nevar būt ļauns, ko darīt man tiesības! ...Lai mani ierobežotu likums - mani, ko nespēj savaldīt pat paša griba! Nelaimīgā kārtā, ja cilvēka gars, lielu mērķu vadīts, ir sasniedzis zināmas virsotnes, tas apreibst un no tām nevis nokāpj, bet nogāžas. ...ir sasniegts jau daudz, ja izdodas kādu brīdi mīlēt bez bažām un bez aizdomām. ....nav nepateicīgāku apstākļu nopietnu saišu radīšanai kā iedoma pārāk ātri iekarot tikko salauztu sirdi. Tādas savienības rītausma rādās augstsirdīgās ilūzijās, bet greizsirdība uz pagātni ir neizdziedināma kaite, tā rada negaisus, kas reizēm nerimstas līdz pat vecumam. |
||||||||
|
|
azazello staasti
|
|||||||||||