:
Mana seja ir starpkontenālo raķešu mērķis. Es jūtu to, kad cenšos iemigt.
Es jūtu arī Tavu skatienu.
Un sāpes krūtīs, bet labējā pusē.
Es labi zinu, ka tas ir viens un tas pats, bet tomēr.
Man ir kāds draugs - viņam nav draugu - viņš ir viens, viņš raksta avīzei. Avīze iznāk, kioski strādā, cilvēki lasa. Pa vakariem viņš dzer un zvana bijušajām.
Es arī, tikai es nerakstu.
Es biežāk spaidu tv pults pogas zvilnot dīvānā pēc darba, negribīgi pārlasu Markesu, eju smēķēt uz lodžijas vai virtuvē lamājoties gatavoju auksto zupu iedzerot ledainu rumu.
Man bija kaut kāds plāns attiecībā uz visu. Viņš nav īstenojies - cik savādi. Un cita man nav.
Aizdod man savu biļeti.
Es atdošu.
Es jūtu arī Tavu skatienu.
Un sāpes krūtīs, bet labējā pusē.
Es labi zinu, ka tas ir viens un tas pats, bet tomēr.
Man ir kāds draugs - viņam nav draugu - viņš ir viens, viņš raksta avīzei. Avīze iznāk, kioski strādā, cilvēki lasa. Pa vakariem viņš dzer un zvana bijušajām.
Es arī, tikai es nerakstu.
Es biežāk spaidu tv pults pogas zvilnot dīvānā pēc darba, negribīgi pārlasu Markesu, eju smēķēt uz lodžijas vai virtuvē lamājoties gatavoju auksto zupu iedzerot ledainu rumu.
Man bija kaut kāds plāns attiecībā uz visu. Viņš nav īstenojies - cik savādi. Un cita man nav.
Aizdod man savu biļeti.
Es atdošu.