Kā man patīk skatīties svešos logos, īpaši, kad ir jau tumšs un iekšā ir sadegtas gaismas un notiek rosība, dzīvība, mīlēšanās un mīlināšanās. Savu dabu cilvēks nenoslēps no manīm. Ģenēze saka savu, kad domā, ka neviens neredz. No piektā ir labi redzama meitene, kura visu un katru dienu sēž pie datora trežajā stāvā - laikam studete, un laiku pa laikam pie viņas atnāk kāds puisis. Gulta ir tieši zem loga. Otrajā stāvā dzīvo vecenīte. Viņai vienmēr ir tumsa. Tikai uz vienas palodzes ir izkusis sniegs. Citā logā sēž kaķis, cits iedegas tikai tad kad esmu aizsēdējies darbā - ap deviņiem, desmitiem - tad tur ātri pārģērbjas un atkal projām ir. Piektajā stāvā nedaudz pa kreisi stāv biljarda galds un divreiz nedēļā konservatīvi puiši tur spēlē. Zemāk ir birojs, kur dators vienmēr ir ieslēgts bet nekad pie tā neviens nestrādā.
Tikai manā kogā ir klusums un viss kārtībā - bet nez` kas tur notiek kad manis nav.