Gribēju vēl sauli sveikt,/ mīļus vārdus viņai teikt...
Aizvakar atgriezos no Tallinas - atcerējos jaunību un to meiteni, kuru biju tur aizvedis iepriekšējo reizi. Zēl, nav saglabājušās fotogrāfijas, bet tas bija tad.. Sobrīd ir tagad tāpēc tad nav nozīmes. Īstenībā arī tagad nav nozīmes, bet mēs izliksimies, labi! Tomēr žēl, ka viss nāk un pazūd, atstājot tikai kartupeļu vagas, bet tā ir mūsdienu sabiedrības iezīme - iet tālāk īpaši neatskatoties, un vispār cilvēks ir tāds ka ātri daudz ko aizmirst. Tie paši koki, tā pati situācija, auksts un mierīgs, bet cits fons un it kā nekas nebūtu bijis, to melno svītru fonā cenšamies neievērot, bet sirds jau atgādina: "tā tev arī vajag!".
Un ko tu, dārgais lasītāj, dari ar vecajām bildēm, vaitiešām izmet, izdzēs? Es nevaru. Bet sentimentālam būt nav modē.
Gribu lidot, kurš nāks man līdz