Šodien ir pirmais marts un martā tu jau zini kas notiek, dārgā dienasgrāmata. Kursā apsveicām meiteni, kura pirmā no mums apprecējās - cik tas ir jauki dzirdēt tādu laimīgu vientiesību. Un vēl kāzu ceļojums un mīlestības pilna dzīve. Labi, ka ir dota tāda iespēja sapņot, priekštatīties nākotni, starp citu, diezgan precīzi. Es taču zinu ko es darīšu rīt, kā es celšos, kā steigšos, ko domāšu līdz apraušos pie domas - vai tu tici liktenim?