Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2015-02-26 12:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Aija
Vakar galerijā Alma (Rūpniecības 1-2) atklāja Aijas Zariņas izstādi. Aiju pazīstu kopš bērnības, sekoju visam līdzi, arī tam ilgajam periodam, kad viņa vispār negleznoja. Tagad tīmeklī vēlreiz apskatījos arī tās senās, leģendārās bildes no 1980. gadiem (kad par katras izstādīšanu kādus piecus cilvēkus atlaida no darba - par to, ka bija atļāvuši izstādīties) - "Viņš un viņa", "Tango", Eiropas nolaupīšanas sēriju. Man jau toreiz kā pusaudzei tie darbi šķita ļoti spēcīgi, tagad tie šķiet vienkārši milzīgi. Un gan tas spēks ir liels, gan arī ir tāds ļoti liels maigums. Un kaut kāds netverams saprātīgums (tieši tā - nevis saprāts kā racionalitāte, bet tieši tāds mātišķs saprātīgums) visā tajā pašpārliecinātībā (kad es aizgāju pie viņas uz (neapkurināto) darbnīcu, viņa sarunu sāka ar to, ka uz lapas uzzīmēja, kur atrodas Visuma centrs un kā apkārt izkārtojušās galaktikas, un kur ir mūsu galaktika - mūsējā esot astotā zvaigzne Mazā lāča zvaigznājā). Ne tā kā Dellei, piemēram. Un pavisam citādāk kā Heinrihsonei (kuru es arī ļoti mīlu).

Jaunākā izstāde saucas "Rainis". Nē, tas nav joks. Un, galvenais, nekādā sakarā ar to jubileju un tām citām aktivitātēm. Aijai mājās nav interneta, tāpēc viņa visam šitam, ar ko mēs te dzīvojam, nemaz nav pieslēgusies.
Kuratore man palūdza un es izrakstīju tādu kā izstādes gidu. Ne obligāti tā, kā Aija man stāstīja (jo viņa runā vēl trakāk par Fišeru [jaunajā IR numurā viņš atkal ir izvērsies, cita starpā par to citplanētiešu reptiloīdu teikto "pran", kas apzīmējot pilnīgi visus vārdus pilnīgi visās pasaules valodās, izņemot "līdzcietība"), bet tā, kā es to saprotu. Procesā vairākas reizes nožēloju, ka esmu piekritusi, bet tagad esmu pateicīga. Piemēram, domājot un darot es sapratu vienu lietu, kas daudziem šķitīs neaprakstāmi banāla - ka sapratne arī ir konstrukts. Tu mēģini "saprast" saistību starp, teiksim, četrām bildītēm - kādā kārtībā tās ir jāskatās, kas nozīmē ko, kā mēs no x nonākam pie y, un pēc ilgākām pūlēm vienā brīdī tu "saproti" un tev ir tas priecīgais apgaismotības mirklis, - bet šī sapratne ir tevis paša radīta.
Tas teksts droši vien nekur citur netiks publicēts, tāpēc es ielikšu šeit (nav citur, kur likt).

Ir tikai Rainis un nekā cita nav

2015. gada februārī Rīgā atklāja mākslinieces Aijas Zariņas gleznu izstādi “Rainis”.
Man šķiet, ka tik liela nopietnība, ar kādu izdomāti un radīti šie darbi, mūsu laikabiedru mākslā sastopama diezgan reti. Pati šī nopietnība un milzīgā koncentrācija uz tādu tēlu atrašanu, kas precīzi izteiktu vēstījumu, skatītājam, manuprāt, uzliek zināmus pienākumus. Lai viņam šie pienākumi (kurus viņš, protams, var arī neuzņemties) nekļūtu par smagu, gribu īsi un personīgi ievadīt tos trīs darbus, kas šajā gleznu ciklā man šķiet vissarežģītākie. Manā izpratnē tie arī ir visbūtiskākie. Pie Raiņa, kas šajā sērijā ir vienkāršāks elements, nonākšu pēc tam.
Aija visām savām gleznām ir devusi nosaukumus, taču tie nepilda savu ierasto uzdevumu – palīdzēt skatītājam, novērst pārpratumus. Tie visi līdzinās komentāriem un drīzāk domāti tiem, kuri attēlu saturu jau ir uztvēruši. Tāpēc, nonākot pie gleznas ar nosaukumu "Vēdiskais dievs RAdomirs", nosaukumam nevajag ļaut sevi samulsināt. Šajā darbā ir attēlota aina no XIII gadsimta “Zelta hronikā” pierakstītas leģendas par Mariju Magdalēnu kā Jēzus Kristus sievu, no kura viņai piedzimuši divi bērni. Ģimenes portretu ar Mariju, Kristu, viņu bērniem, magiem un Jāni Kristītāju, kurš tad vēl nebija pazaudējis galvu, Aija ir uzzīmējusi Meteoras klosteru kalna piekājē. Viņa šim mītam par svēto ģimeni ir pietuvojusies caur slāvu avotiem, tāpēc Marijai Magdalēnai ir slāvisks vārds un slavenie garie mati, kuriem par godu vecajā Novgorodā pat bija uzcelts vesels klosteris. Slāvu tradīcijas iespaidā Kristus šeit parādās ar vārdu Radomirs – ar vārdu, kādā viņu dažkārt sauc krievu vēdisti, kuri Kristu uzskata par tikai vienu no daudzajiem praviešiem – gaismas reliģijas sludinātājiem. Saule ir ļoti sarkana, jo zeme tajā brīdī tai ir ļoti tuvu – daudz tuvāk nekā šobrīd. Marija smaida, un gaismas ir daudz. No klinšu virsotnēm uz viņiem vēlīgi nolūkojas senču sejas.
Hronoloģiski nākamais darbs ir “Rusu karaļi”. Tā ir glezna, kurā attēlots pēdējais Merovingu dinastijas karalis Dagobērs II, kuru nogalināja vai nejauši nošāva medībās 679. gadā. Viņa totēms ir lācis – tikpat liels kā viņš pats, ar atplestu muti, nostājies kā astotā zvaigzne Mazā lāča zvaigznājā. Uzskata, ka ar Dagobēra nāvi Merovingu dinastija izbeidzās. Aija šos karaļus redz kā pēdējos gaismas reliģijas nesējus, vismaz Francijā. Viņa tos sauc par “Rusu karaļiem”, jo viņu senči ar savu gaismas kultu esot nākuši kaut kur no tagadējās Krievijas ziemeļiem. Šo karaļu mītiskā izcelsmes vieta ir attēlota citā cikla gleznā – “Saules valsts”.
“Zelta hronika” stāsta, ka Marija Magdalēna dzīves beigās nonāca tagadējās Dienvidfrancijas teritorijā un mira Eksā, kur esot glabājušās arī viņas mirstīgās atliekas. Laikā starp XII un XIV gadsimtu Dienvidfrancijā uzplauka no Romas katoļticības atšķēlusies kristiešu sekta – katari jeb “tīrie”. Katariem ir veltīta Aijas glezna “Kaujas mags RA da”. XIII gadsimtā uzskatīja, ka tieši katari Eiropā ir tie, kas tic Kristus un Marijas Magdalēnas laulībai un sevi uzskata par Marijas sekotājiem.
Vatikāns katarus apkaroja ar uguni un zobenu. Krusta kara gājiens pret katariem beidzās ar kataru sakāvi un nāvi Monsegūra cietoksnī Langedokā 1244. gadā. Gleznā Aija ir attēlojusi gan divus svarīgākos katarisma centrus – Monsegūra un Usona cietokšņus (to drupas Francijā var apskatīt vēl šodien), gan arī par kataru princesi dēvēto grāfieni Esklarmondu de Fuā. Viņas vārds oksitāņu valodā, kurā viņa runāja, nozīmē “Pasaules gaisma”. Zīmīgi, ka saskaņā ar man pieejamajiem vēsturiskajiem avotiem gleznā attēlotajā 1244. gadā Esklarmonda jau bija mirusi. Attēlotais kaujas mags uz zirga ar plīvojošiem matiem (kuros no debesīm sabirušas zvaigznes) cīņā pret krustnešiem tātad vairs nav viņas fiziskais ķermenis – tas ir viņas gars. Ar kataru iznīcināšanu – uzskata Aija – Eiropā beidzās saules kults un iestājās tumsas laikmets.
Kāpēc viņa šo, viņasprāt, vēsturisko cīņu par saules kulta saglabāšanu ir attēlojusi caur viduslaiku leģendām un reti minētu vēsturisku personāžu dzīves un nāves ainām? (Es esmu pārliecināta, ka formātā un simbolismā tik vērienīga Dagobēra II un Esklarmondas de Fuā ikonogrāfija, kādu redzam izstādē “Rainis”, vēl nekad nav radīta – pat ne starp kataru un Merovingu mantiniekiem māksliniekiem Francijā.) Viens no iemesliem noteikti ir tāds, ka no Baltijas aizstāvības pret krustnešiem nav saglabājušies pietiekami izvērsti rakstiskie materiāli – vismaz ne Aijas vajadzībām. Senās saules reliģijas pēdas viņa atrod latviešu folklorā. Tas redzams, piemēram, gleznā “Saules zintnieks”, kurā krauklis ir pārvērties par magu un rokā tur zelta kokli – sauli.
Vienīgais cilvēks un vēsturiskais personāžs, kas viņas acīs ir cienīgs nostāties līdzās Merovingiem un kataru karavadoņiem, ir dzejnieks Rainis. Saule, protams, ir viens no visbiežāk sastopamajiem Raiņa motīviem, un tam (tāpat kā Aijai viņas gleznās) ir tik daudzas nozīmes, ka brīžiem šķiet – saule viņam ir visur, saule viņam ir viss. Viņš, piemēram, raksta: „Es mirdams nemiršu – nāks saules sūtņi/ Tie man zem kājām spārnu segas klās,/ Tie spožā saules zemē mani nesīs.” Kas to var saprast? Un citā dzejolī viņš pravieto: „Jaunās gaismas audi,/ Līdzi saules segai, /Silti apņems visus sāpju bērnus.” Kas tā ir par jauno gaismu? Kad tā nāks? No Raiņa dzejoļa “Senatne” šajā gleznu ciklā Aija ir uzzīmējusi gaili, kurš ar savu dziedāšanu izceļ no dzelmes nogrimušo pili.
Aija stāsta un rāda mītus, un pati arī tos rada. Viņa neatrodas ārpusē un nenolūkojas uz tiem no malas. Tieši šajā stājā, man šķiet, ir meklējama šo darbu neparastā nopietnība. Piemēram, vārdu „Merovingi” viņi ir uzrakstījusi ar „a” – kā „Meravingi”. No dažādām zināmām dinastijas vārda rakstībām dažādās valodās viņa ir izvēlējusies tieši šo, jo viņai ir svarīgi, lai vārdā izskanētu zilbe „ra”. Gan šajā vārdā, gan visos pārējos saules cikla darbos zilbe „ra” apzīmē ēģiptiešu saules dievu Ra jeb pašu Sauli.
Līdz ar to, nemaz neminot visus pārējos ceļus, kas šajā mītā saplūst vienā, mēs arī caur Ēģipti nonākam pie Raiņa. „Ra” viņa vārdā esot „saule”, „i” esot „un”, un „nis” apzīmējot visu to, ko saule apspīd. Bez saules un tās gaismas nekas jau arī nevar pastāvēt. Tāpēc nekā cita, kā tikai pašas saules un saules apspīdētā, arī nav. Ir tikai Rainis, un viņa vārdā ir izteikta visa esamība.

/Agnese Gaile-Irbe/


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]simamura
2015-02-26 12:48 (saite)
Paldies, avral! Un tikai tagad nevis jubilejas gada kampaņas dēļ atcerējos arī savu mīļāko R. gabalu (fragments) :

Vēls, maldū aizgājis saules stars, -

Viņš slīdēja garām, nelīdzi skrejot,

Drīz spoži mirdzot, drīz atkal dziestot,

Bailīgi tekājot rudens klajā,

Kā dzenātas stirnas bēg;

Viņš meklēja brāļus no vasaras vidus,

Karsto, kvēlošo saules māti - -

Kas tevim daļas?

Nau jau nekas!

Ko raudi tu, vientuļā dvēsle?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2015-02-26 13:43 (saite)
ļoti labs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]daina
2015-02-26 12:50 (saite)
pieslēgusies viņa tomēr mazliet ir, viņa ir feisbukā

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]blond
2015-02-26 15:22 (saite)
Feisbukā un ar savu pozīciju. Cik manīts - par Putinu un Dimiteru. Bet nu labi, tas tikai tāds precizējums, ar mākslu tam varbūt nav sakara.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2015-02-26 15:25 (saite)
nepārsteidz. viņa nelasa angliski un visu laiku atsaucas uz krievu zinātniekiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]blond
2015-02-26 15:31 (saite)
Bet paldies par rakstiņu, interesanti, jo es pati līdz tādam skaidrojumam nekad nenonāktu. Būtu labi vēl arī redzēt gleznas. Man ļoti patika viņas izstāde, ja nemaldos, Daugavā, brīdī, kad viņa bija aizgājusi prom no ezotērikas un atgriezusies pie dabas (vai atradusi).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2015-02-26 13:22 (saite)
Paldies!

(Atbildēt uz šo)


[info]pikaczu
2015-02-26 13:35 (saite)
Paldies! Pat nezinu vai paspeeszu apskatiit izstaadi, bet bija interesanti izlasiit.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?