dzīve ir suka

bļeģ, smadzenes! darbojaties, maitas!
mož vairāk iespēju nemaz nebūs, jo tā jau saka, ka otru iespēju citreiz liktens nepiespēlē .. nuu šitā jau ir kāda 102. iespēja, bet, kas to lai zin, varbūt 103. nemaz nebūs

hmm, kings of leon vai MGMT šodienai?
uh, jāparokas krājumos, jo šodiena tāda smuka diena, negribas sabojāt ar sērīgu hāci

man trūkst elpas jau atkal.
es gribu aiziet gulēt un gulēt tik ilgi, kamēr viss nokārtosies pats no sevis, lai es varētu bez bailēm pamosties.

āāāāāāā, galva tūliņ uzsprāgs. vispār jūtos normāli sačakarēta + slima.
ir tik daudz visādu plānu, kuri tiktiešām ir superjauki, bet kaut kas no tā visa mani attur.
eh
manuprāt, jāsāk ar to, ka jāmēģina atmest smēķēšana. tas tik būtu kaut kas, bet es zinu, ka es to tāpat neizdarīšu (nemaz negribu), bet normāli samazināt gan es samazināšu, jo nu vismaz puse no tām reizēm, kad es eju uzsmēķēt ir aiz darīt neko. bļa nu
lai gan prieks par to, ka man viss ar smadzenēm ir kārtībā, atšķirībā no daža laba .. izkretinēja jau. vai arī pie vainas bija tas, ka šodien esmu viegli aizkaitināma. nezinu
neko nezinu vairs

man noteikti kaut kad dzīvē būs šitāds tattū. ritīgi piedūros, m mm

would you really rush out for me now?
/bon iver - blindsided (mm m)/

rītdiena vai parītdiena ir īstā diena. tikai man vajadzēs nelielu palīdzību - little bit alcohol, you know? that's it.
lai gan beidzot esmu sapratusi, ka man tas nav vajadzīgs, bet nu, bet tas, ko es esmu ieplānojusi, ir jāizdara. savādāk tas mani vajās visu atlikušo mūžību.
tā tas vienmēr ir bijis - kā es kaut ko plānoju un beigās arī izdaru, ir pilnīgi vienaldzīgs rezultāts, jo pēc tam tas viss tā vienkārši pazūd un man ir labi :>

sajūtas ir? - sajūtu nav
bet vismaz man vairs nesanāks nesekmīga angļu valoda. džei-hou!
tikai savākties vajadzēja. hūu

bļin, kā lai tiek no slinkuma vaļā?
hujovu .. eh, laikam jāiziet uzpīpēt :>

cilvēks nav vientuļa sala.
un man ir asiņains kājas īkšķis
prosit! lai gan alus vairs naav

uh, jāiet gulēt. atkal zobs sāk sāpēt. šis vakars ir vienkārši neizturams

ō yā! at last

jau kaut kur gadu ir tā, kad es ap šito laiku paskatos pulkstenī (es ļoti reti kad vispār veros pulkstenī) un pulkstens ir tieši - 22:22. weird
he! bet varu saderēt, ka vismaz pus`gadu, ja ne vairāk, arī vēlēšanās man ir viena un tā pati

eu nu! ir piektdiena un es sēžu mājās. tas neder
jūtos dīvaini. nekamnederīga.
gribu kaut ko darīt, bet nav ko (nuu mācībām vēlaizvien trūkst spēka)
eh

kaut kas nav, bļa
kaaaut kaaaas naaaav!

tikko aizdomājos, kas notiktu, ja es nomirtu
hmm
ja man būtu pieejams trīs vēlēšanās:
pirmās divas būtu huiņas - sarkans lexus LF-A un teilors lautners tajā (don't jugde me)
bet trešā būtu tāda, ka es vēlētos piedalīties savās bērēs - nu to kaut kādā veidā redzēt. nu piemēram, man nekas nebūtu pretī sēdēt ar Dievu, tur - debesīs, pie lielas mājas kinozāles un vērot savas bēres. m.mm
eh, jūtu, ka atkal jau bezmiegs
bet nu jācer uz to labāko. jācer uz labu nakti.

piedošana nepadara otru cilvēku pareizu, tā padara tevi brīvu
tā nu tas ir

izmazgāju visu, kas bija mazgājams - sākot ar matiem un beidzot ar drēbēm.
nogurusi nejūtos.
gribu tikt beidzot ar sevi skaidrībā, bet tas jau velkas mūžīgi
garīgs pisiens, ir nepieciešams garīgs (vai pat fizisks) spēriens!

apburoša pamale debesīm - spilgti sarkana.
un man jau atkal sagribējās sevi pamocīt, atceroties/pārlasot to, kas visu mainīja, tagad saprotu, kāpēc ir jādzēš vecās vēstules un vispār ir jāmet ārā viss vecais un liekais
bet man neceļas roka to visu aizmest. varbūt pat nav vajadzība

brrr, tikko pārlasījos visādus saldos tekstiņus un bildītes. laikam nevajadzēja.
vienkārši atkal sailgojos. ehh