dzīve ir suka

negaiss vēl pie manis nav, tikai lietus neliels. dumi tā
prasās zibeņus un pērkonu, savādāk jūtu, ka nevarēšu aizmigt, negaisa laikā man vienmēr kaut kā labāk paliek. nezin', bet es jūtos droši negaisa laikā. silly, ne?
vispār vēlaizvien esmu nelielā kanķī, šodien nedaudz par daudz ar alu aizrāvos. sanāca kā sanāca.
eh, totāls chills .. jā, vēlaizvieeen

atkal temperatūra ir 35,4
drebuļi
salti drebuļi
and
gimme ad, please. i hate u so much

rīt ceļamies pus'sešos, vēlpietam tā ir trešdiena
āh, Lord, why me? why?

bļa, pis tevi, klibais! manī ir pārāk daudz no visa kā, vēl maz drusciņ un nebūs labi. pat tiem, kas man ir spiesti atrasties tuvumā.
nekad neesmu bijusi pietiekami laba un nekad nebūšu, kaut vai tik ļoti gribētos kādu dienu .. pietiek! jāiet gulēt, visas vīģes jau apēstas :{
arlabunakti.





.. tiek ieslēgts autopilots

es vienkārši pēkšņi sajutos kā neveiksmīgākais, stulbākais, neglītākais cilvēks uz pasaules..
bet tā esmu nomierinājusies beidzot (es zināju, ka tā torte man šodien noderēs - šokolādes kūkas gabals nekad nenāk par ļaunu nervu sistēmai). he
tāpat es zinu, kas esmu es un kas ir visi pārējie :> bet nu tas kaut kā šoreiz nepalīdz
āh. man vajag brīvdienas.

AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAH, kā gribās raudāt! kā gribās, bet nevaru. vienkārši.
āāāa, nekas nav labi. es varētu uzlaist gaisā kaut ko, vienkārši tāāāāāāāaaaaaaaadas dusmas manī ir sakrājušās.
jhdskdujgfkgkiujdfyhjxhkl;lkjhkjgbv
āāā
viss. es eju. es iešu. es nezinu. kaut kur, kur man būs labāk

buc! kaut kas ir jādara, piemēram, jāuziet pie omes, tas vienmer palīdz
vēl es varētu aiziet uz virtuvi kaut ko apēst, cerams, ka mātīte ir jau nomierinājusies. uff

manuprāt, mani ir pārņēmis vadātājs. vienīgā šodienas doma ir - kā tikt no sevis vaļā!
braucam no valmieras, un pēkšņi iedomājos, kā būtu, ja es pēkšņi atvērtu durvis un izlektu uz šosejas. jau uzliku roku uz roktura
bāāc, nu
cik reizes man sev jāsaka, ka viss ir so fuckin' labi?
hāhah! tagad vēl atklājas, ka man ir personības dalīšanās

hm, man patīk skatīties kalendārā

draudziņi, mēs paši sev esam vislielākās problēmas. no sākumā ir jāsalabo domāšana, lai kaut kas kruts notiktu.
parasti mēs visi vienkārši sēžam un gaidam kaut ko, kas mainīs visu, visu, visu un viss būs ritīgi labi! citreiz tas tā ir visu dzīvi - mēs vienkārši gaidam un ceram uz rītdienu.
ehh, gribi saldāku dzīvi, neko nedarot? - pieliec tējai cukuru un tad pat ir jāpiepūlējās nedaudz.
āh
esība tuvu besībai

līdz vasarai 869 stundas! prosit!

šodienas gājiens uz humpalām nebija gluži veltīgs, bet nu neko skaistu arī neizdevās atrast, lai gan rīt vēl stāv priekšā valmiera! yay, kleitas un džinsi, un xxxl jakas (sagribējās tādu, ļoti) saturās!
mm, tikko man bija četras vecrīgas, rakstot šo, visas apēdās. vispār vecrīgas ir daudz, daudz gardākas, baudu izraisošākas (?) kā cigaretes, bet nafig es tagad domāju, kur lai rauj naudu smēķiem, nevis vecrīgām?
uff

viss ir virspusēji, jo reāli mēs viens par otru neko nezinam.
un visi viens otram vislaik melo.
un mēs visi esam, tomēr, tik sasodīti vienādi.

p.s. tā ir, ka šodien nedzēru - domāju un runāju aforismos

šorīt pamodos pirms astoņiem. iztīrīju māju.
tagad sēžu un beztēmā blenžu monitorā, domājot, ka vajadzētu nopirkt nagulakas noņēmēju un kaut ko apēst.
besī, ka saule sāk spīdēt. cerēju, ka šodien vēl sniegs būs. uff
bet nu cerams, ka uz valmieru tomēr tikšu :>

um, es vēlaizvien tā daru :> .. un šodiena beigu beigās izvērtās ļoti jauka. paldies.

tik daudz smaidu uz zemes vāļājās. pacel!

un jau atkal es atduros pret to, ka man nevienu citu negribās! nesaprotu, kas tas ir ar viņu. ehh, muļķe esmu. bet nu, katrā ziņā, es par šito vēlaizvien ne ar vienu nerunāju - nevaaig! vakar mani piespieda stāstīt un pēc tam vēl klausīties un, lūk, kādas tam ir sekas - stundu nogulēju uz sava ādas zōfā virtuvē, vienkārši blenžot griestos un saprotot, ka es atkal un jau atkal par to domāju. ou God, šādās dienās vēlos nepārtraukti skriet ar galvu sienā. ah, man bija tik sasodīti labi, vairs nav, bet būs. rīt jau! i wish.

arlabunakti

dzīve ir skaista, ja pats to nebojā.