(bez virsraksta)
Mar. 7., 2010 | 09:46 pm
music: alexisonfire - happines by the killowat
bāc, beidzot es to sapratu - es esmu nekam nederīga.
tas ir samērā nožēlojami, jo, kad biju pavisam maza meitene, uz mani tika liktas lielas cerības. a, kas notika? - kurā mirklī viss mainījās?
bāc
jūtos tik trula. vēl pie tam, man tak tik daudz kas vēl ir tikai priekšā (es pat nezinu vai tas ir labi, vai slikti).
zajebis. besī tādas dienas kā šīs, kad es iedzīvojos ne tikai pretrunās ar pārējiem, bet arī ar sevi.
tas ir samērā nožēlojami, jo, kad biju pavisam maza meitene, uz mani tika liktas lielas cerības. a, kas notika? - kurā mirklī viss mainījās?
bāc
jūtos tik trula. vēl pie tam, man tak tik daudz kas vēl ir tikai priekšā (es pat nezinu vai tas ir labi, vai slikti).
zajebis. besī tādas dienas kā šīs, kad es iedzīvojos ne tikai pretrunās ar pārējiem, bet arī ar sevi.
Link | ir doma | Add to Memories
(bez virsraksta)
Mar. 7., 2010 | 10:00 pm
es varētu mēģināt pārtikt tikai no kafijas un smēķēšanas.
ak, pareizi, es jau to daru.
besis besis besis
jāliekās pie miera
ā, un, ja kas, `dejo ar zvaigzni` ir lēts, pretīgs šovelis, krīt uz nerviem, ka māte viņu tagad, ar visām varītēm, grib skatīties. āāh
ak, pareizi, es jau to daru.
besis besis besis
jāliekās pie miera
ā, un, ja kas, `dejo ar zvaigzni` ir lēts, pretīgs šovelis, krīt uz nerviem, ka māte viņu tagad, ar visām varītēm, grib skatīties. āāh