dzīve ir suka - 5. Janvāris 2010

es neteiktu, ka citu problēmas dara mani laimīgu, tā pilnīgi un galīgi nav, bet tās liek man nedomāt par savējām, piemēram, vakar bija pirmais vakars, kad es, tikai aizejot gulēt, iedomājos, ka visu dienu viņš nav bijis skypā, un tas bija arī viss. nu bet varbūt pie vainas ir tas, ka nu jau pagājis samērā ilgs laiks un, un jā - kā prom no acīm, tā arī laukā no sirds - vai arī kāds bija tas teiciens, nu kaut kā tā. nezinu. bet, katrā ziņā, ir ne daudz labāk, kā arī rīt uz skolu. domāju, ka viss nokārtosies pats no sevis, jo nu tagad sevi piespiedīšu mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, jo nu esmu galīgi zem normas nobraukusi, kā arī tā man nebūs naktīm ilgi jānīkst ar savām nožēlojamajām atmiņām.

katrā vēstulē vismaz divreiz iemanās mani par `beibīti` nosaukt - traks tēvainis.
tādus tuvumā nevajag laist.

pietrūkst vienkārša siltuma. gribu sauli un zaļu, sulīgu zāli, kā arī vērot saulrietu Volī, klausoties the verve - bittersweet simphony un pīpējot kaut ko labāku par zilo bondu :>