dzīve ir suka - 10. Novembris 2009

esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri savas negatīvās emocijas labprāt izgāž kādā festivālā vai ballītē - dodoties taisni uz pirts pirmo stāvu un mošojot.. ah, mīlu kādam iekraut `netīšām` pa ģīmi vai iespert kaut kur, īsti nevar zināt kur. lūk, viss tas trakais piedod manai dzīvītei skābumiņu, nevis sēdēšana mājās, kā resnam mājas runcim/pusmūža vecmeitai un vakara pavadīšana tamborējot. c`mon! kas ar mani notiek? drīz vēl sākšu skatīties kopā ar omi greizos meksikāņu seriālus un ai`dāā! - nafig skolu, ka dzīve jau galā?
deamn nu, nepatīk man tā ziema, nu galīgi nepatīk.

tātad šovakar vakariņās es labprāt pasūtīšu -
lielu porciju pavasara ar malku brīvības un desertā neko vairāk, kā tikai matus, kuri necietīs sniega/lietus un nepūkosies. līdz ņemšanai. paldies!

..un pēkšni es saprotu, ka man vairs nav it nekā svēta