| Sajūta. |
Mar. 22nd, 2008|03:45 pm |
Labdien! Nesen atkal gadījās redzēt viņu. Pilnīgs svešinieks, nekad, neviens vārds nav pārmīts. Ja nu vienīgi: " Labvakar! Lūdzu, paldies! ". + vēl smaids, kad pagriezies ar muguru pret viņu dodies nolikt viņas jaku. Nu bet tik smaidīga sajūta. Arī pēcāk pastāstot to darba kolēģei, ka ir tāds cilvēks, kuru Tu nepazīsti, bet bieži redzi. nu vismaz divas, trīs reizes gadā. Veikalā, pie Mākslas akadēmijas, pēdējoreiz darbā. Nesaprotama pievilcība. Noteikti, ka tas otrs cilvēks mani nav pamanījis un nemaz nezin, ka es uz viņu esmu skatījies, ik pa laikam iedomājos. ... Smaidīgi... :)
*Vai arī Tev ir tāds "draugs"? |
|