| no 2. puses |
12. Mar 2005|13:27 |
|
man ir paari 50it,neko dziivee neesmu sassniedzis.esmu apseedies,lai atpūstos uz mirkli no manaam ikdienas gaitaam.neesmu taads kaa mani amata biedri,vinji rupji lamaajas,krieviski paarsvaraa.es esmu intelektuāli sekojosh liidzi tam,kas mani interesee,un vispaar esmu aktīvs un briivs,jaa tas ir mans sasniegums,es pats esmu viens,un pilnībā brīvdomātājs.Izgliitiiba-traktorists-mehaaniķis,kvalificeets kolhoza straadnieks,kursh nevisai patika partijas biedriem.shodien apgaitaa biju,dabuuju nedaudz kaut ko stiprinoshu un ir labi.seezu te shajaa troleebusa pieturaa,jaunaa stila nojumee,kur caur stikliem var redzeet gandriiz uz visaam puseem izņemot to šķautni,kuraa ir plakāts par citronu tēju.savā laikā melnā tēja vien ar medu jau bija gana laba,bet par citroniem pat praataa ne domas nenāca,ja nu vienīgi tad,kad par bērnību iedomājos,jo toreiz man māte,kad biju maziņš deva citronu pagaršot un teica,ka tad es Rīgu redzeeshot,bet es sajutu,ka tas ir tikai ļoti skābs.Mana māte vispār bija pirmā sieva ciemā,man viņa tiešām bija ļoti dārga,bet tas pārmaiņu laiks un vissi uztraukumi par to,ka mūsu jauko maizes ceptuvi sabojāja un tēvu pārpratuma pēc nogalēja,arī viņu beidza nost.es neesmu ne no kaa atkarīgs,mani ceļi ir atkarīgi tikai no manis.nevar teikt,ka nejuutu to,ka neko īpashu nēsmu paveicis dzīvee,man ir it kā neerti,ka es te taads noplucis izmantoju iespeeju uzpīpeet un pasēdeet aizveejelī,cilvēki ar mērenu riebumu man skatās virsū,bet lai,kādreiz bija drusku kauns par sevi,bet tagad esmu jau pieradis pie taa,arii pie aukstuma,bet gruuti bija pierast,ka tev nav uz kurieni iet,ka ir jākliist apkaart un jaavelk.es zinu,ka man ir dots tikpat daudz kaa visiem citiem cilveekiem,bet šādi arī ir labi,žēl tikai,ka ''prīmu''vairs nevar tā dabūt citādi vispār būtu glauni.es-vīriņš ar melno netīro kazoku mugurā un melno mici galvā(žēl,ka tā nav labā ar uzrakstiņu ''sport'') |
|