| 2:17p |
par Dimiteru
"Šādā dzīves īstenības mijkrustu traģikā es atceros visu, visu. Piedod, man, ka viss bija tieši tā, kā bija. Bet divas dzīves mums nevienam nebūs, kālab izlīgt jāpaspēj vēl šajā. Tas mirklis, kad ir par vēlu, pienāk tik pēkšņi."
Izlasīju rakstu Dimitera blogā. Tieši šodien man liekas, ka tas ir labākais, trāpīguma nozīmē, ko varēju izlasīt. Tas mielo manu dvēseli kā Stokholmā dzertais mežrožu ķīselis. |