| 9:49a |
par pavilkšanos
Šorīt es atcerējos dzejoli, ko uzrakstīju draugam. Un domāju par pavilkšanos. Es neko nesaprotu no mīlestības.
***
(sažņaudzu dūres)
Tavi melodiski smiekli
ir atmiņu vērti
ne pieskarties
tik vien
kā būt
(es vēlos)
pār Tavu seju
(kā mans glāsts)
iedomu skudra
aiz
ti
pi
na
.
lv |