6:50p |
par Augustu Jūlijs Viņš aiziet mājas, atver durvis, viņš ieiet priekšnamā, viņš atkal aizmirst aizvērt durvis, pa durvīm izskrien kaķis un nenāk atpakaļ, bet Jūlijs nemana, ka kaķa priekšnamā vairs nav, un, nenoņēmis cepuri un nenoāvis kājas, cauri virtuvei viņš dodas istabā, no plaukta paņem tabulas baļķu tilpumu aprēķināšanai, viņš pāršķir tas, starp lapām ieliek sīko papīrīti, ko atradis bij mežā. Tad noliek tabulu grāmatu uz sava rakstāmgalda, un atkal nemierīgs viņš iziet virtuvē, tur apsēžas pie sava lielā akmens galda un galvu rokas sēž un smagi domā. Par ko tu domā, Jūlij? Vai par to, ka tava vasara jau pusē? Varbūt par meiteni tu domā? Meitenēm ar pienu? Par zīmīti, kas gadījās tev mežā? Vai par Augustu? – tavs draugs, kas līksmi un bez bēdām brauc apkārt pasaulei un tirgo karstu vīnu, tur satiek meitenes un saprot visu to, kas tev ir nesaprotams. Jā, vai tu dzirdi, Jūlij? Augusts! Jā, vai tu dzirdi? Augusts jau ir klāt! Viņš jau ir iebraucis tur, tavā pagalmā, viņš nāk uz istabu, viņš klauvē!
Tad tu uz brīdi kļūsti līksms un ceri, ka nu piepildīsies tas, tas viss, ko tu tik ļoti vēlies, kaut gan tu Augustam tik bieži daudz ko pārmet, - pirms četriem mēnešiem tu biji pārskaities uz Augustu par to, ka tavās zemeņdobēs pameta viņš tukšas vīna mucas, pirms gada aizņēmās un tad vairs neatdeva to pašu asāko no visiem taviem cirvjiem! Bet vēl pirms diviem, braukādams pa mežiem, bij pazaudējis tava divriteņa kreisās kājas pedāli un vēl arvien nav atradis to! Tomēr tu ļoti priecīgs jūties, tad kad Augusts pie tevis iegriežas. Jo patiesībā gaidi arvien tu viņa ierašanos. Tu reizēm pārmet Augustam gan to, ka viņš nav nelaimīgs, gan to, ka karsta vīna pārdošana vispār ir ļoti bezjēdzīga nodarbība, vēl tu pārmet viņam to, ka pametis viņš savas sievas, pats nezin, cik tam bērnu, ka meitenes labprāt tam dāvā zemenes ar pienu, vēl tu pārmet viņam, ka brauc ar sava karstā vīna mucu viņš tavā mežā – Gobi tuksnesī – kur jau tāpat trūkst ūdens. Špicbergenas eskimosi pēc viņa apciemojuma pat trīs vai četrus mēnešus vairs nekurina krāsnis! Tu pārmet viņam to, ka bada gados viņš pārdevis ir vīnu, kaut gan tas patiesībā bija nevis vīns, bet degvīns, ko pasniedz karstu un pēc garšas tas ļoti līdzīgs liķierim! Nu lūk. Tu patiesībā pārmet Augustam to visu, ko pats tu vēlētos, bet nespēj paveikt.
Dzirdi? Vai dzirdi, Jūlij? Augusts stāsta tev savus pēdējos pusgada piedzīvojumus. Klausies, Augusts stāsta tev savus nodomus, vai dzirdi? Augusts tevi aicina sev līdz!
Un tad tu ilgi nevarēsi izšķirties, ko darīt. Un Augusts drīz vien sapratīs, ka tu nekad vairs nepametīsi šo savu mežu, kokus, savus pienākumus. To Augusts sapratīs, jo šī nav pirmā reize, kad Augusts tevi aicina sev līdzi. Un tā arvien tu jūties nelaimīgs, kad Augusts atkal aizbrauc viens. Bet šoreiz tev Augusts atstās pašu labāko no visā savām karstā vīna receptēm, vai dzirdi, Jūlij?
--------------------------------------------------------------------------------
3. Karstvīna recepte/ Uz pirti/ Garām aiziet vīrs ar cigareti Trīs mucas sarkana vīna un sešdesmit cukura galvas, tās šķīdina vienā mucā, to visu lej lielajā kulbā. Un iekšā met akmeņus karstus ne vairāk kā divpadsmit.
Tad pieber piparus unci, ķimenes, kaņepes, zimti, no katra pa divpadsmit saujām tam pa ram.
Trīs saišķus pelašķus, trīs saišķus māteres, trīs asinszāles un kadiķogu stopu.
To visu maisi ar koku, kad apreibsi tu no tvaikiem, tad vīnu lej māla krūzēs, ko trīskārt apvelk ar ādu. Tās pirmās divas no aitām, tā pēdējā biezā – no lāča. Tās pirmās divas no aitām, tā pēdējā biezā – no lāča.
Un tad, sakrāvis ratos trīs mucas jāņogu vīna, sešdesmit cukura galvas, piparu maišeli, ķimenes, kaņepes, zimti, pelašķu, māteru un asinszāļu saišķus, kadiķogu stopu, paņēmis līdzi ar trim ādām apvilktas māla krūkas un sērkociņus, tu, Jūlij, dosies uz kaimiņu pirti vārīt karstvīnu. Un, stumdams smagos ratus, tu domāsi par to, cik labi būtu tagad kopā ar Augustu ceļot pa pasauli un tirgot karstu vīnu. |