| 9:00a |
par vācu kundzi
Reizēm es esmu aplis, kas nebeidz riņķot pats ap sevi.
Reizēm pārāk spēcīgi es domāju par tevi. Un Tevi.
Nu kāpēc tu nevari būt papīra lellīte, ko paņemt un apmīļot tikai tad, kad gribas. Ielikt kabatā un aizmirst. Tā viegli, bez pienākuma un pārmetumiem.
Kā Ķīnu.
Un vēl kas. Arī klusums liek just. Un dauzīt galvu pret sienu. Kāds kutina tevi. Tas neesmu es. Aizeju mājās viens. |