| 9:46a |
par kastaņiem
Vakar, gaidot savu auto servisā, palasījos Kultūras Dienu.
Brīnišķīga Repšes sleja par literātu ķidāšanu, personiskās dzīves aizskaršanu un dzelteno pārstāvju iejaukšanos ne savās darīšanās.
Tad izlasīju kārtējo (mēslu) - Stāstu tramvaja dalībnieci, hren atcerēšos pat viņas vārdu.
Un atkal un atkal, 2 milzīgi avīzes palagi tika veltīti netīrās apakšveļas, Purvciema skaudro blokmāju, masturbācijas, spermas smakas, netīro palagu un kakāšanas un čurāšanas rituāla apdziedāšanai. (bļe, kā man tas besī)
Auss domā par divām lietām šajā sakarā – es saprotu, ka P. ir nodzēries un nespēj uzrakstīt sakarīgu dzejoli, bet joprojām ir mazo meiteņu aplidots (bohēma taču), es saprotu, ka B. slīgst narcismā, bet kāpēc, sasodīts, man tas jālasa/jādzird, ja tas viss var palikt kā dienasgrāmatas ieraksti?
Vēl auss domā par to, ka varbūt vaina ir nevis autoros, bet gan to pielāgošanās lasītājam. Vai tiešām sabiedrība nespēj gūt baudījumu bez apeņu ostīšanas, netīriem dzīvokļiem, zālītes un onanēšanas?
Manā pagalmā kastanim adataini augļi. Piemēram, par to var rakstīt un rakstīt skaisti. Man nav ne jausmas par Vitgenšteina un Remarka apenēm, onanēšanu un brūnajām strīpām, viņu darbus es lasu ar baudu, jo tie ir tīri no šitiem mēsliem ko sauc par mūsdienu latviešu literatūras lielāko daļu.
Auss ir dusmīga. Patiesi.
P.S. Lietuslāses NEKAD neguļ. Ma go nes.
Current Music: The Cure |