| 10:19a |
par grāmatu
Vakar agļu valodas kursu pirmajā nodarbībā, manai jaunajai radio kolēgai tika uzdots jautājums par viņas mīļāko grāmatu, uz ko iepriekšminētā atbildēja sekojoši:
I red just now one book about commercials. It was very interesting. It’s my favorite now. (autoru gan neatminoties.)
Oooo, es padomāju, mana mīļākā grāmata jau gadiem ir Alise Brīnumzemē. Jocīgi. Iespējams, ka manī ir kaut kas infantils. Bet savu studiju un darba gaitā esmu izlasījusi n-tās grāmatas par commercials un brandbuilding, marketing, time planning, RACE un develpoment, taču nevienu no tām es nevaru nosaukt par sev mīļāko. Un tad es domāju, ka tā noteikti ir milzu gudrība vai pilnīgs idiotisms, kas liek tev pateikt, ka jebkura šāda tipa grāmata ir tev sirdij un dvēselei tuva. Ja tā ir gudrība – tad ko kaut vienā no šīm grāmatām ir ieraudzījusi viņa, ko nespēju ieraudzīt es un pieņemt kā daļu no savas dzīves jēgas meklējumu pietuvināšanās momentu patiesajai atklāsmei, ja otrais variants, tad man nav komentāru.
Visu izšķir ātrums. Par efektīvu rezultātu tiek uzskatīta ātra un pareiza rīcība, kas nes augļus. Pieliekot galvu pie sienas, rezultātā tu jutīsi tikai vēsumu, bet iedomājieties, dārgie draugi, kas tas būtu par rezultātu, ja šo pašu galvu mēs pieliekam sienai ar ātrumu 90km/h! Spēja uztvert un reaģēt uz doto impulsu – izdevību, tā to laikam sauc. Viens telefona zvans privātā čatrūmā, tev tiek dota iespēja paņemt un izdarīt piespēli. Ja vien tu pats to uzskati par sev svarīgu esam. Diemžēl starp pareizu un patiesu atbildi (vai rīcību) ir milzu atšķirība un tas ne vienmēr ir viens un tas pats.
Pēc kārtējās sev svarīgo atklāsmju deklamēšanas, es atklanos. Turpinu gremdēties pārdomās par.
(Visi cilvēki ir mirstīgi. Auss ir cilvēks. Tātad auss ir mirstīga?)
Current Music: Tom Waits - Orphans |