| 10:18p |
par mieru
kaut kad sen atpakaļ lasiiju Ivanauskaites "Ragana un lietus". šī grāmata jau sen zudusi no mana plaukta, aizgājusi savus ceļus, kā jau Bībeles to mēdz darīt.
izmisumam IR zemes krāsa, tas tiesa. tieši šovakar man prasās nokrist gar zemi un sajust silto un rūgto, sāpju pilno smārdu. zemei ir sava smarža, mēģini pierādīt pretējo.
katras dienas rituāli sāk mani nedaudz nomocīt. ziemai šogad nav segas, tāpat arī es jūtos drusku pati ne sava. darbība vienmēr tiek vērtēta augstāk.
viss notiek jocīgi.
aber aizvainojums paliek.
un es domāju par to, ka ja tiešām kaut kur pastāv miers, tad tas noteikti nemīt šeit. |