auss' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Monday, December 5th, 2005

    Time Event
    2:54p
    Par šodienu
    Šodien dīvaina sajūta. Rīts pavisam parasts, ja atskaita to, ka žeņšeņ saknes tabletes dzīvi vērš nedaudz sakāpinātās krāsās. Manam profilam ikdienas apmeklētāji, idiotisks meils ar spamtekstu par bizbizmārītēm. Un tomēr kaut kas ne tā. Klasesbiedrs, pēdējais brīvais mohikānis no mūsu kompānijas, taisās precēt skaistu meiteni. Pārējie no mūsējiem ir vai vienkārši vai dubulti šķirtiprecētidzemdējuši vai miruši. Tas tomēr nav tas. Pārlūkoju galdu, viss savās vietās. Soma. Netīras krūzes. Izsmēķi. Ābola serde. Krūšturis. Lietotas salvetes. Trīs saujas smilšu. Plānotājs. Plānot vajag – tikai dzelžains režīms liek tev kustēties disciplinēti, neļauj norauties. Izrauties un aizlidot. Jo mazāk laika (domāt), jo vairāk var paspēt (nedomāt). JO DOMĀT NOZĪMĒ BŪT, bet ne vienmēr būt nozīmē domāt. Formālā lõģika.
    Nē, tas nav tas. Netīram pagalmam pāri velkas Lelle, saimniecības pārzine. Lelle ir liela un viņas vārdu raksta nepareizi, jo viņas māte, kas bija balerīna, nevarēja iemācīt viņai lasīt, jo pameta Lelli dzemdību namā, Lelli pieņēma vietējie kaķi, kas viņu izaudzināja par ētisku kaķeni, kura neļāva saldajiem ēdieniem piedegt un iemācīja redzēt tumsā. Tikai ne lasīt. Tādēļ Lelle ir atvasinājums un latviskojums no kāda Lelles nepiepildītā sapņa zemes valodas vārda, kura nozīmi viņa nezin. Jo ir, bet nedomā. Viegli.
    Un tomēr arī tas nav tas. Zem mana kabineta loga atrodas vigvams, kurā dzīvo Māriņš. Māriņš ir smaidīgs puika, Māriņš ir nelaimīgs. Māriņam ir skruļļaini mati, Māriņš meklē mājas. Viņš šeit ir ik rītu, ik vakaru, ik reizi, kad skatos, Māriņš mani mīl. Un man no tā ir bail.
    Varbūt laiks. Mans pulkstenis kā ik dienu griežas ap savu asi un pretējo pusi. Es domāju par pareizām, pretējām un vispārējām pusēm. Bet arī tas nav īstais.
    Starp Lelli un Māriņu, zariem un stariem es ieraugu. Manam jumtam norauti sāni. Toties tā vietā uzlikts sols. Vismaz kāds varēs apsēsties. Un tas mani nomierina. Man patīk patikt citiem, mans prieks ir darīt prieku citiem. Sols ir smags, bet tas nekas. Manas vecrozā čības miedz ar aci. Būs labi, būs labi, rīt.

    Current Mood: artistic

    << Previous Day 2005/12/05
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba