auss' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Thursday, November 17th, 2005

    Time Event
    9:06a
    Apakšveļa
    “Nekas tā nenodod sievieti kā viņas apakšveļa: tā atklāj vairāk nekā tūkstoš uz psihoterapeita dīvāniņa pavadītu stundu.” /A. Dario “Elegance”/

    Šorīt, ierodoties savā vannasistabā un izdarīdama rīta rituālu: “Tu esi lieliska. Neviens no rītiem neizskatās labāk par tevi.”, atcerējos šo rakstnieces Dario viedo frāzi, jo tieši
    vakar pastaigājoties ieklīdu apakšveļas veikalā.
    Veikals, kura skatloga izkārtojums un itāliskais nosaukums brēca, ka nav manu finansiālo vaļību līmenī. Taču es nenoturējos.
    Es iekļuvu buduārā, kurā gaisma nez kāpēc man izklikās kārdinoši vecrozā. Un katra lieta, kas atrodama uz plauktiem, bija kas savādāks, nekā iepriekš biju redzējusi. Tā kliedza pēc intimitātes un pieklusinātas balss. Mani pārņēma savāda tieksme tai pieskarties. Zīds, šifons (biksītes bez stakles???), kremplīns, splīns un citi pavedinošie auduma veidi, meistarīgi savienoti ar uguns magonēm, koķetām rozītēm, mežģīnēm un citiem izvirtības un iekāres simboliem. Sajutos kā tramīgs skuķis, kas nejauši iegadījies pieaugušo nodaļā.
    Izgāju svaigajā gaisā, sasārtušiem vaigiem, pilna dažādu domu un sajūtu. Mazliet trīsošām kājām devos dzert kafiju. Lai nomierinātos.
    Pēdējā laikā (kāda sakritība!) esmu trīs reizes nosaukta par riktīgu mauku. Trīs reizes vispār ir tāds īpatnējs un daudz apdziedāts skaits. Esmu daudz domājusi par šo terminu un mēģinājusi definēt kas tad īsti ir mauka un vai es tiešām tāda esmu.
    Atgriežoties pie sava šī rīta izgājiena pie spoguļa, kad nopētīju savu apakšveļas kolekciju, kas vairāk līdzinās klostera mūķeņu garderobes atribūtiem, lai pilnīgi un galīgi nosistu apetīti, ja reiz tā ir nejauši radusies, sapratu, ka laikam par mauku (izsmalicinātu) kļūstot, ar visām šim terminam piederošajām lietām, es iekļaušos apkārtējā plūsmā un man nenāksies saskarties ar sevis apzīmējošu terminu meklējumiem.
    Gala rezultātā, pat tad, ja nav neviena, kura priekšā es varētu pienācīgi stāvēt krūšturī, kas nenoliedzami atsedz krūtsgalus, tad vismaz sev tas būtu neliels pašapziņu paceļošs elements. Justies kā maukai varētu būt pat patīkami. Es domāju.

    Current Mood: creative

    << Previous Day 2005/11/17
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba