|
Sep. 29th, 2007|11:09 pm |
šodien atkal prātā ienāca doma. . . varbūt vienkārši doties prom neatskatoties? varbūt pamest visu iesākto, iegūto?sāk kau ko no jauna? bet kā es varu būt droša, ka arī turpmāk man viss izdosies? es, nevaru to zināt...bet ja..tik ļoti vēlos! vai ir vērts to visu upurēt, lai tikai aizbēgtu no pagātnes un iespējams nekad vairs neatgriesties?bet kā tad mani visstuvākie..?vai man tādi maz ir?
šorīt aizgāju līdz jūrai... tik skaisti! viļņi traucās pret krastu..baltām putām slīga atpakaļ...akmeņi tik vēsi..saules vēl nebija kas tos varētu sasildīt...!!!cik tiem grūti..tiem jāgaida, kad saulīte uzspīdēs, lai arī viņiem būtu silti, bet cilvēkam? pieglaud klāt sev visstuvāko un jutīsi, kā sāc sasilt... lēnām un maigi nenodarot pāri...bet cik daudz tev ir jādara, lai tev būtu blakus šis tuvais cilvēks..lai tu sajustu siltumu...
zini?sen nebiju bijusi taij pusē! nu tu jau zini kur!
varbūt uzņemsi mani =]!? tā gribētos ar kādu parunāt, varbūt tad nevajadzētu rakstīt šīs garās rindas . . . ! |
|