urn:lj:klab.lv:atom1:aurelijaNomoda murgiNomoda murgiNomoda murgistokova@inbox.lvNomoda murgi2009-05-24T18:22:04Z2009-05-24T18:22:04Z.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:91362009-05-24T21:19:002009-05-24T21:19:002009-05-24T18:22:04Z2009-05-24T18:22:04ZMērķis sasniegts, bet ir jāturpina vēl, jo neesmu apmierināta. Kontakti ar visiem pārrauti, un nevienam tā īsti mani nemaz nevajag, to sapratu šodien. :). Drīz iešu uz čučumuižu pie miega bānīša..urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:88502009-04-26T14:33:002009-04-26T14:33:002009-04-26T11:36:47Z2009-04-26T11:36:47ZEsmu kļuvusi harmoniskāka, jo man ir parādījies mērķis. Garastāvokļa maiņas tagad tikai ietekmē cipari uz svariem, kas pašlaik ir pārmērīgi augsti. Mācos, un daru savus hobijus, lai gan šī doma mani nepamet- kā kļūt tievākai, kā sevi uzlabot utt. Pat stundās par to domāju, un kad pamostos. Kopš esmu pārtraukusi kontaktus ar ārpasauli, jūtos labāk. Dažīem, jeb dažām vēl ļauju ar sevi komunicēt, bet tas neturpināsies ilgi. Viņas mani bīda nost ar mērķa ar savu miermīlīgo satraukumu, un morālēm..urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:85852009-04-10T18:29:002009-04-10T18:29:002009-04-10T15:33:35Z2009-04-10T15:33:35ZŠī cilvēce un pasaule ir nožēlojama. Es ienīstu visus bez izņēmuma, arī viņas. Stulbās runas par došanos no punkta A uz punktu B man jau sēž aknās. Brauciet kur gribiet, man po. Dziļš po. Brīvlaiks pavadīts esot mājās, savā istabā, un guļot. Ak, jā, kā arī klausoties mūziku. Tā uzdzen vēl dziļākas domas. Vēl tik daudz jādara pie sevis uzlabošanas. Ekonomiskāk man būtu izgriezt kuņģi, un visas iekšas. Es sevi ienīstu..urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:84392009-04-03T19:16:002009-04-03T19:16:002009-04-03T16:19:44Z2009-04-03T16:19:44ZBiju Siguldā uz nieru sonogrāfiju. Novilka 10 latus par to. Nejēdzība. Rītdien nekur nebraucu, jo ienīstu visu cilvēci, arī diemžēl viņas. Interesanti, kāpēc? Varbūt tāpēc, ka man ir parādījusies skaudība konkrēti uz kādu no viņu izskata vai rakstura īpašībām. Emocijas nepāriet. Jūtos ļoti jauki, un laikam sākšu mācīties..urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:81792009-03-15T18:40:002009-03-15T18:40:002009-03-15T16:43:01Z2009-03-15T16:43:01ZEkh, naudas trūkums man neļāva kaut kur aizbraukt, njā. Biju lejā, padarīju šo to. Nekas jau nav mainījies, ja vien, esmu kļuvusi vēl nožēlojamāka un pretīgāka. I`m negative creep and i know that.Jā.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:78292009-02-28T23:18:002009-02-28T23:18:002009-02-28T21:21:29Z2009-02-28T21:21:29ZJā, protams. Es uzgaidīšu, jo kāds cits vienmēr būs svarīgāks par mani. Vienmēr. Pavisam normālas emocijas. Esmu ieslīgusi savā sapņu pasaulīte. Tur ir jauki, un pūkaini. Manas atzīmes reālajā dzīvē ir kļuvušas ļoti labas, uzvedība arī, bet.. iekšējā pasaule ir neitrāli vienaldzīga. Salīdzināšanas mānija ik uz stūra. Fuuuccckk yyyooouuu aaaalllllllll. .urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:74372009-02-03T18:31:002009-02-03T18:31:002009-02-03T16:35:51Z2009-02-03T16:35:51ZŠodiena bija parasta diena. Sevis mocīšanas un sāpināšanas diena. Asaras atkal automātiski līst pār maniem vaigiem un apstādināt tās nevaru. Saprotu, ka atkal viss sākas no jauna, bet.. es esmu nogurusi. No visa un visiem. Ēstgribas vispār nav, un liekas , ka nebūs līdz pat nedēļas beigām. Citi ideāli zīmē, citi raksta ideālus dzejoļus, citi ideāli sporto, citi ideāli izskatās. bet ko es daru.. nek ideālu. Tikai sliktu un nožēlojamu. Es slikti rakstu, mācos labi, bet tāpat slikti, pretīgi izskatos, un dzīvoju ar totālu mīlestības trūkumu organismā. Galva kā muca, un gribās nošauties.Niecība.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:73922009-01-25T21:41:002009-01-25T21:41:002009-01-25T19:49:06Z2009-01-25T19:49:06ZIr atklāts jauns veids, kā sevi mocīt- neko nedarīt, bet pēc tam visu darīt steigā. Tas sagādā tādu baudu, un galvassāpes. Tagad būs jauns periods- TĀ vieta. Cerams, ka ātri tikšu ārā. Cilvēki, es esmu niecība. Un ziniet, kad es to apzinājos? Kad mani kā vienīgo meiteni atstāja malā skolas disenītē 5. klasē. Es redz tad nebiju tik smuka, un smaidīga. Kopš tā laika man riebjas disenes, un viss tas, kas normāliem cilvēkiem. Man tas liekas tik nodrāzti un jēli. Es paņemu savu kladīti, un iegrimstu pasaulē, kur neredzu citu skatienus, pārmetumus par ārējo izskatu, un savu resnumu. Pff, tieši tā. Kauns kaut kur iet, un darboties. Melanholiķe un sadamazohiste- skan labi. Atkal es nemācos. Atkal. Bļē, man ir jāpabeidz 9. klase. un ko es daru? Ņemu kladi un rakstu. Rakstu, lai citiem būtu prieks. Ja viņām patīk, man ir prieks. Es viņas dievinu, bet.. es nedrīkstu pieradināt pie sevis. Nē.Es.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:70062009-01-21T18:34:002009-01-21T18:34:002009-01-21T16:42:39Z2009-01-21T16:42:39ZVakar iekš Skype es ļoti pamatoti izgāzu savas dusmas uz sevi. Tagad ar vēsu prātu pieņemu to, ka esmu niecība, neglītene, utt. Pat tagad šo rakstot asaras birst kā pupas. Man pat šķiet, ka tā vairs nav depresija, bet kaut kas dziļāks- vēlme aiziet no šīs pasaules, kurā jūtos tik slikti. Mana maska krīt, un jautājumi- Kas Tev noticis? kļūst aizvien regulārāki. Viss ir apnicis, es sev esmu apnikusi, un es ienīstu cilvēkus. Lielākā daļa cilvēku ir riebīgi. Riebīgi. Vai es minēju vārdu riebīgi.? Šī krīze ir visu izmainījusi- tagad es vsp nevienu no savējiem neredzu, un ja redzu, tad reti. Mokoši un sāpīgi. Arī savas pašiznīcināšanās metodes ir mainījušās- nu tiek ņemts talkā parfīms. Zinat, to sajūtu, kad tas ir uz ādas, un gribas kliegt? Es nekliedzu. Es vispār vairs neko nejūtu. Vēl piemetināšau, ka esmu slima, un tas ir labi. Skola mani neinteresē. Es dzīvoju savos Pāķos, un jūtu, ka citi izklaidējas, bet es palieku mājās. Kāpēc? Jo nevienam neesmu vajadzīga. Šodien ir mana vārda diena, un pat tā man prieku nesagādā. Es jums silti iesaku nekontaktēties ar mani. Labi?.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:66712008-12-26T21:10:002008-12-26T21:10:002008-12-26T19:13:57Z2008-12-26T19:13:57ZDepresija no ārpuses var būt arī gandrīz nemanāma – cilvēks daudz smaida, ir jauks, pieklājīgs- to dēvē par smaidošo depresiju. Būtībā šis stāvoklis ir vēl smagāks – iekšējie negatīvie pārdzīvojumi tiek noslēpti un apslāpēti aiz mākslīga smaida. Ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var novest līdz pat tam, ka cilvēks izdara pašnāvību. Depresijas slimnieki konsultācijās nereti atzīst, ka braucot ar mašīnu, viņiem ir fantāzijas par iestūrēšanu pretējā braukšanas joslā vai kādā kokā, kas diemžēl dažkārt tiek arī īstenots.<br /><br />Voila, beidzot kāds ir nodefinējis manas izjūtas. Beidzot. Paldies. Šodien visi mani ignorē- pat tie, kurus kaut nedaudz mīlu. Mana eksistnece šeit nav vajadzīga, bet es dzīvoju- ar savu masku. Neviens nedrīkst ieskatīties iekšienē. Neviens. Dzīvojiet savā perfektajā pasaulē, ar perfektiem augumiem, sejām, un iestudētām emocijām. Mākslīgi? Bet toties- PERFEKTI.Laika pārdomas.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:65212008-12-25T13:58:002008-12-25T13:58:002008-12-25T12:07:29Z2008-12-25T12:07:29ZEs sen neko neesmu šiet rakstījusi. Nevis tāpēc, ka man nebūtu ko teikt, bet gan laika dēļ. Veiksmīgi esmu pabeigusi 9. klases 1. semestri. Vienmēr varētu labāk, bet mans slinkums nav ārstējams. Dzīve rit savu gaitu, un esmu palikusi mierīgāka, un harmonijā ar sevi.Sāpīgi.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:63232008-10-22T18:43:002008-10-22T18:43:002008-10-22T16:01:04Z2008-10-22T16:01:04ZVakardien bija Cinema Bizarre koncerts, un es atkal jūtos iederīga forumā. Iebraucu Rīgā ap 16:15. Satiku Leldi, Egī, Un Monkī. Monkī ir tik .. forša, ka man nav vārdu, ko teikt. Paskatījos apkārt.. bet viņš nekur nebija. Es neesmu normāla. Esmu viņā saķērusies. Un nopietni. Bet.. Egita teica, ka viņš tā visām raksta. Un mani tas tracina, jo viņš bija viens no retajiem ar kuru čatojot es smējos no sirds. Tā bija tikai viena diena. Tagad viņš ir slimnīcā, un neiznāks ārā vismaz līdz novembra beigām. labi, atgriežamies pie koncerta. Dziesmas, kā dziesmas, bet, kad viņi sāka spēlēt "Silent Scream", es sāku klusām raudāt. Johaidī, tie vārdi. Tie mani aizskāra. Un "Heavensent" es izlaidu gandrīz garu. perfekti bija. Man prasās šodien tikai kaut ko romantisku, lai es sapratu, ka man ir jāatopas. Neviens ar mani taču nekad negribēs būt kopā. Ar tādu neglīteni, kad visapkārt it tik skaistu meiteņu. Atliek šovakar izraudāties par savu dzīvi, kas man ir apstājusies. <br />Somebody wants you<br />Somebody needs you<br />Somebody dreams about you<br />every single night<br />Somebody can't breath<br />without you, it's lonely<br />Somebody hopes that one day you will see<br />That Somebody's MePārdomas.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:60832008-10-18T23:05:002008-10-18T23:05:002008-10-18T20:13:11Z2008-10-18T20:13:11ZJūtos pilnīgi neiederīga mūsu forumā. Jau mītā, man bija nelāga sajūta- ko es te daru? Visas kaut ko smejas, bet Agnese stulbi piesmaida. Ejam, ejam- ko Tu tik nopietna. Ir jau sadalīšanās. Meitenes vienā katlā, Druškas- otrā, smieklīgās- vēl citā. Un es palieku viena. Kā vienmēr, bļē. Mani tas netracina, mani tas nesaskumdina- manī vēl vairāk nostiprinās apziņa- ka nekam nederu. Visām ir kaut kādas kopīgās lietiņas, pričendāļi, bet man nē. Kur nu. Skola vispār tagad neinteresē. Aizeju- atnāku, un eju gulēt. Esmu pat sekmīga. Man pat pietiek spēka neņemt galvā citu komentārus par mani. Sapulcē man vienkārši noraus galvu, jo esmu nesekmīga fizikā, un visu naudu iztērēju priekš bildēm. Esmu pārvērtusies par cilvēku dārzeni, kam nekas neinteresē. Liekas, ka savu asaru normu esmu izraudājusi. Vienmēr var būt labāk, bet kur nu. Nesaskatu jēgu dzīvot. Tāpat neko vērtīgu savā dzīvē neizdarīšu.Sākums it visam.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:57122008-10-04T16:50:002008-10-04T16:50:002008-10-04T13:55:06Z2008-10-04T13:55:06ZSkola ir sākusies un pat ciešami. Esmu sākusi mācīties, un atzīmes ir tīri ciešamas. Dators nebija gandrīz visu septembri, bet šodien tika atvests. Ir laba sajūta, kad beidzot varēšu savus darbus uztaisīt, un tādu nav mazums- 2 domraksti par latviju, literatūrā mitoloģijas projekts par Veļu māti, un mājturībā prezentācija par tērpeim un to vēsturi. Pašlaik klausos visu Nightwish diskogrāfiju, un secinu, ka Tarja grupā labāk iederējas nekā Anette Olzone. Vēl jāiztur 8 mēneši, un viss. Tad jau iešu prom citur mācīties. Kur? Tas, lai paliek noslēpums.Perioda beigas.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:56032008-06-04T18:05:002008-06-04T18:05:002008-06-04T15:10:59Z2008-06-04T15:10:59ZSen es šeit neko neesmu rakstījusi. Nebija laika un iedvesmas. Esmu veiksmīgi pārcelta un nākamo klasi-9.klasi. Videjā atzīme nav mainījusies, tā joprojām ir 6,4, tāpat kā iepriekš. Manuprāt, tas ir izcili, neskatoties uz visiem sūdiem, kas man draudēja. 29.maijā ar klasi bijām pārgājienā uz Laimām. Cepām desas un šašļikus. Fotogrāfējāmies. Tajā dienā es pirmo reizi uzvilku savas baltās botiņas. Saņēmu daudz komplimentu, par ko biju pārsteigta. Vēl kādā dienā pie manis atbrauca Daina, Diāna, Anta. Es biju šokā, jo pirms tam mēs pamatīgi sakašķējāmies, bet jau salīgām mieru. Liecību dienā visi klasesbiedri dabūja diplomus par saviem saniegumiem. Tagad esmu sākusi strādāt Inciema apzemuļošanas darbos un puķaudzetavā. Maksā labi. Viss ir bumbās.Vakara pārdomas.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:51872008-05-10T19:46:002008-05-10T19:46:002008-05-10T17:08:34Z2008-05-10T17:08:34ZJau gandrīz divas nedēļas nekas nav rakstīts. Ne jau tāpēc, ka negribētu, es vienkārši negribu izplūst garās runās un liekvārdībā. Mācību sakarā vēl tik daudz jāizdara. Kavējumi jārakata, beidzot jātiek galā ar bioloģijas burtnīcu. Ir tik liels slinkums. Es tā vēlos vasaru. Staigāt pa rasu, plūkt margrietiņas un neuztraukties par neko, bet tagad jau tas nesanāks. Man ir fizisks un garīgs pārgurums. Biežs bezmiegs un kašķīgums. Ar māti visu laiku konflikti. Pat mana padzīvošana pie omas neko labu nav izmainījusi. Jo es zinu, ka mani cenšas pārveidot, bet nekas neiznāks. Saņēmu raksturojumu no saviem klasesbiedreim- emo, melnā bieži psiho utt. Man tas viss uzdzina lielus, jo lielus smiekliņus. Skola paleik tik jocīga, tā amni smacē. Dzejoli zinu, un esmu par to apmierināta, jo nav lieka problēma. Šodien atkal vērojām putnus pie Dainas. Atkal cēlos 04:30 un iznāca tā, ka mātei arī ir darbs un mēs barucām skolā. Autobuss naturāli smirdēja pēc cigaretēm un tas ir naturāli riebīgi. Tā smaka, brr. Izkāpu pie Dainas, un mani savāca Pučurs. Labi, ka paņēmu zābakus līdzi, citādi manas kājas būtu kā slapjai žurkai. Satikāmies un staigājām pa mežu, līdz sākām skriet un mēs ar Elzu paklupām. Manu melno bikšu viena puse bija netīra, bet otra kārtībā. Savilku bikses un viss bija kārtībā. Turpinājām vērot putnus un pēc stundas atnāca Anta ar Diānu, un vēl vēlāk pievienojās mums Daina. Kopīgi ēdām siera čipšus, un parēcām. Vakar māsa bija koncertā . Dziedāja un dejoja. Viss jau bija eleganti un smalki. Es arī varēju uzstāties, bet beigās atteicos, jeb mani patrieca. Bet es neko nenožēloju. Absolūti neko. Pēc putnu vērošanas devāmies pie Dainas. Dainas māja ir tik plaša un jauka, ka man pilnīgi nedaudz skaudība metas. Pie viņas paēdām ceptus pelmeņus, paskatījāmies seriālu un vienu filmu ar māsiņu Olsenu klātbūtni, un uzfilmējām dažādus video. Man palika bail, kad es ksatījos video, jo es vienā video burtiski žņaudzu Dainu nost. Man jau parādās pazīmes un novirzes. Vēl Diāna pastāstīja, kas ir šizofrēnija. Man likās, ka puse stāsta par mani. Tad es devos mājās ar autobusu. Atpūtos, un devos uz kapiem ar māsu, tēti un omu. Sakopām mana tēva onkuļa kapu, un tad es skatījos citus kapus. Visi ir sakopti un jauki. Tētis rādīja vi;ņa jaunības draugus, kuri jau ir zem zemes. Četri no viņiem bija dzimuši 1966. gadā- mana tēta gadā. Vienaudži. Pārsvarā visi ir nositušies, tikai viens ar sirdi aizgājis. Man palika tik skumji ap sirdi, kad redzēju tos pazīstamos vārdus, un jaunu, pažistamu puišu kapus, kuri vēl pirms trīs gadiem ar mani jokojās, un vairs viņu nav. Tas ir traģiski.Debīliķes murgi.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:49622008-04-24T20:02:002008-04-24T20:02:002008-04-24T19:39:23Z2008-04-24T19:39:23ZŠī diena, manuprāt, bija viena no jocīgākajām. Nevis tādēl, ka tā bija jocīga, bet gan tādēļ, ka tā centās būs normāla, bet tai nesanāca. <br />Māte mani nelaiž uz vācu valodas nometni. Man patiešām bija velme tur braukt, pamācīties kaut ko jaunu, bet nekā. Viņai jau laikam riebjas, ka es vandos pa pasauli brīvdienās. Pārdzīvošu kaut kā. <br />Fizikā sajutos kā totāla neveiksminiece. Visiem labas atzīmes, izņemot mani. Kur var tā neveikties? <br />Mūzikā rakstījām vēstuli Pēram Gintam. Tas ir norvēģu komponista Grīga tēls. Iznāca laba vēstule, lai gan tikai vienu lapaspusi gara.<br />Izrādās daudziem nepatīk mans rokraksts, un viņi nekautrējas izteikt savas piezīmes. mani tas nesadusmo, mani tas tagad uzjautrina, ka viņiem pietiek laika no sava redzespunkta man par to dirst virsū. <br />Un tagad nāks labākā dienas daļa pēc kuras es jau domāju, ka mans prāts ir tik normāls, cik tam jābūt normālam. <br />Ģeometrija sākās atkal ar darbu, kurš ir tikpat nozīmīgs, kā viņas muldēšana visur un par visiem. Atmosfēra bija drausmīga, bet tad mans klasesbiedrs Oskars, kurš man sēž aizmugurē piedāvāja izraut sev matu vai matu kušķi. Normālos apstākļos es tam nebūtu piekritusi , bet šoreiz piekritu, jo man pie deniņiem bija izveidojies pretīgs kušķis. Nu izrāvu. Bez sāpēm. Bet tad cienījamais Oskara jaunskungs izņēma šķiltavas un sāka dedzināt manu matu kušķi. Rezultātā klase smirdēja pēc mana matu deguma. Jauki. <br />Peldēšanā bija pēdēja stunda, tāpēc skolotāja mums ar Dainu iedeva bumbas, Bija jautrošanās, un man nebija uzvilkta cepurīte, jo pirmkārt, viņai bija neliels caurums, un arī tāpēc, ka es Dainai biju apsolījusi pēdējā stundā nevilkt cepurīti. Tad mēs iegājām mazajā baseiniņā, kur bija strūklas. Jauki. Un tad mēs izbaudījām īstu adrelanīnu- metām švammes un peldējām tām pakaļ, kad visi bija jau iegājuši iekšā. Un tad man Diāna- Saule nogrieza poniju, kurš jau bija aizaudzis līdz mutei. Tagad es izskatos labāk. <br />Mana ēstgriba aug ar katru dienu lielākā. Ēdu un ēdu, bet nekas.Jauki.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:48372008-04-23T19:19:002008-04-23T19:19:002008-04-23T16:21:52Z2008-04-23T16:21:52ZKritika ir nepiciešama. It īpaši teātrī. Gribu uz vācu valodas nometni, bet māte man ir uzlikusi veto. Man ir veste mājturībā, tikai tā der Bārbijai, he he.More than a woman.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:45922008-04-18T21:53:002008-04-18T21:53:002008-04-18T18:55:46Z2008-04-18T18:55:46ZŠodiena pagāja ciešami. Tā , kā man ir beidzot austiņas, kuras normāli skan, es klausos mūziku. Skolā pa strapbrīžiem klausījos visas Aaliyah dziesmas, bet it īpaši More Than A Woman. Dievinu dziesmas bītu. ^^<br /><br /><a href="http://www.youtube.com/watch?v=NuiCht9Yxg8">http://www.youtube.com/watch?v=NuiCht9Y<wbr />xg8</a><br /><br />My angel never die- she lives forever in my heart.Putnu dienas.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:41772008-04-17T19:20:002008-04-17T19:20:002008-04-17T16:34:26Z2008-04-17T16:34:26ZOtrdiena nāca ar interesantu piedāvājumu no Prizmas par iespēju paskatīties putnus pie dienas. Es kā rūdīta pūce, kurai katrs darbadienas rīts izraisa histēriju, jo gribas pačučēt, biju savā prātā pret, jo gribās gulēt, tomēr beigās viss iznāca labi. Piecēlos 04:30 un izgāju uz balkona. Ideāli, ka visi guļ, un tu esi augšā. Sataisījos, un devos uz autobusu. Nonācu galamērķī. Ha, un es beigās dabūju gumijas zābakus, par ko liels paldies Dainas mammai. Pētījām putnus, nu jauki vienkārši. Tas jau nekas, ka lielākās putnu pazīmes mums bija- lido, kustas utt. Pa starpu uztaisījām filmiņas. Tas bija vnk LOL. it īpaši mūsu Anonīmais viesis un Māra Molte. Pēc tam ar autobusu aizbraucām uz skolu, un aizgājām pie Elzas. Tas bija jauki un patīkami, tikai bija škrobe, ka nakamā stunda bija fizikas kontroldarbs, kura es kaut ko zināju, jauki. Pēc tam nāca bija bioloģija, kur nekas man nav darīts. Dainai ir attaisnojums, bet man nav, ņifiga.! Esmu slinka govs. Tad nāca ģeometrija. Galīgs bazars, un vēl šī attieksme pret Kristīni- es tev sāku zaudēt uzticību bla bla bla.! Nekauņa tu esi! Pilnīgi dusmas uznāk. Pēc tam sekoja peldēšana, kurā vajadzēja nirt, ko es protams neciešu. Es mocījos 10 minūtes noteikti. Bet beigās dabūju kaut kādus punktus. Tad sākam taisīties, kad es pamanīju, ka esmu palikusi viena. Un rezultātā nokavēju dēļ matu žāvēšanas 20 minūtes no angļu valodas. Rezultātā viena persona kandrīz uzsprāga un sāka piesieties, bļē. Mūzikā par Pēru Gintu. Saules klabā izlasīju, ka mans blogs in interesantāks nekā viņas blogs pēc Dainas domām. Tā nav! Ha, ha.He he.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:39672008-04-11T15:58:002008-04-11T15:58:002008-04-11T13:00:22Z2008-04-11T13:00:22ZZināju jau , ka šodien neiešu uz skolu, un dabūju zīmi. Kakls sāp, acis gruzd. Grr. Biju pie omas. Jauki vispār. Patīkami. Beidzot man ir vads un dators. <br />P.S. Ezīc nau ņēmis.Jādzīvo.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:38222008-04-03T21:14:002008-04-03T21:14:002008-04-03T18:27:39Z2008-04-03T18:27:39ZTrešdien bija neliela lēkme, kas aprobežojās ar nepārtrauktu raudāšanu un gandrīz 18 stundu gulēšsanu. Tagad zinu, kas tas ir. Ir zāles, un ir doma, ka būs labi. Biju nūjot un laiciņš ir vienkārši lielisks. Šodien skype mani uzrunāja viena meitene no mūsu skolas. Es viņu zinu, bet kontakta nav. Vārds pa vārdam, un sākām runāties. Un viņa man likās jauka. Bioloģijā prezentācija arī izdevās, un man par to ir prieks, jo biju uztraukusies, ka skolotāja sāks piekasīties kur nevajag un tad viss būs galīgā dimbā. Un kurš piesakās man uzadīt mazītiņu vesti? Citādi es.. nezinu ko darīšu. Un vēl esmu pamanījusi, ka problēma sāk pazust. Un tas ir tik jauki! Tikai ir nelielas bailes. Par nākotni. Un katru rītu uzsākt ar 2PAC DZIESMĀM IR PATĪKAMI- es jūtu, ka tās stāsta par mani un par visu. Es pat esmu Modelei iedevusi dziesmiņu- 2pac- Wonder Why they Call You A Bitch, un viņai redz tas nepatīk. Ja, kas šī dziesma viņu padarīja par cemlauzi visā Amerikā un viņš vienkārši apgāza politisko sistēmu un citu domas. <br /><br />I love you like a sista <br />but you need to switch<br />and that's why they called<br />U bitch, I betcha.<br /><br />Labi, tagad iešu uz balkona . Padomāt par tevi.Stulbi.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:35112008-03-30T13:17:002008-03-30T13:17:002008-03-30T10:20:51Z2008-03-30T10:20:51ZRiebjas, ka es nemāku ekonomēt savu laiku. Tiešām, riebjas! Lai nu kā, biju Siguldā un Rīgā, bet nekas jau nebija normāli. Tagad sprāgstu nost, jo paskatījos savā dienasgrāmatā, kur pie manas mīļākās skolotājas Phatansomārgijas (vārds mainīts) ir uzdots tik daudz, ka gribas sprāgt nost. Un vēl vēsturē referāts, kurš nav obligāts, bet gribu to labu uzrakstīt. Rītdiena būs smaga.Sūds.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:31282008-03-28T13:46:002008-03-28T13:46:002008-03-28T11:51:38Z2008-03-28T11:51:38ZGalīgi debīla sajūta, kad tevi pieviļ un izmet miskastē kā nevajadzīgu mantu. Fuck you! Tikai žēlošanās un viss pārējais ietilpst manā brīvdienu programmā.Ej dirst.urn:lj:klab.lv:atom1:aurelija:30082008-03-17T20:46:002008-03-17T20:46:002008-03-17T18:53:59Z2008-03-17T18:53:59ZLabāk ir nosprāgt, nekā dzīvot. Dzīve naturāli smird. Daži man te piepišās bezjēgā, stulbi runā, bet neko jēdzīgu nevar izdarīt. Maita tu esi! Un kamēr Rihanna dimdina Arena Rīga, es te sēžu, un vēlos pakārties. Tas nekas, ka es šo iespēju nopietni aptvēru latviešu valodas stundā , nekad nekas nav par vēlu. Zārku vēlos melnu, un manās bērēs nebūs stulbu mielastu un tamlīdzīgu huiņu. Skanēs dziemsa- Dido- Here With Me, vai 2pac- Changes. Un bēru viesu nebūs, muahahahahhahahaha. Protams, jūs varat domāt, ka es esmu debīla, bet es tāda esmu bijusi vienmēr. Vispār, mani sāk tracināt latviešu valoda. Tas nekas, ka man tur ir 3 un 4 ieskaitēs, bet gan tā vārīšanās. Bāc, kur var tā vārīties, un tad klase kā suņi atbild pēc komandas. Stulbā subkultūra. <br /><br /><a href="http://www.youtube.com/watch?v=CFx-PyjgwJA">http://www.youtube.com/watch?v=CFx-Pyjg<wbr />wJA</a><br /><br />And I won't go<br />I won't sleep<br />I can't breathe<br />Until you're resting here with me..