25. Janvāris 2009

• Niecība.
• 25.1.09 21:41
• Ir atklāts jauns veids, kā sevi mocīt- neko nedarīt, bet pēc tam visu darīt steigā. Tas sagādā tādu baudu, un galvassāpes. Tagad būs jauns periods- TĀ vieta. Cerams, ka ātri tikšu ārā. Cilvēki, es esmu niecība. Un ziniet, kad es to apzinājos? Kad mani kā vienīgo meiteni atstāja malā skolas disenītē 5. klasē. Es redz tad nebiju tik smuka, un smaidīga. Kopš tā laika man riebjas disenes, un viss tas, kas normāliem cilvēkiem. Man tas liekas tik nodrāzti un jēli. Es paņemu savu kladīti, un iegrimstu pasaulē, kur neredzu citu skatienus, pārmetumus par ārējo izskatu, un savu resnumu. Pff, tieši tā. Kauns kaut kur iet, un darboties. Melanholiķe un sadamazohiste- skan labi. Atkal es nemācos. Atkal. Bļē, man ir jāpabeidz 9. klase. un ko es daru? Ņemu kladi un rakstu. Rakstu, lai citiem būtu prieks. Ja viņām patīk, man ir prieks. Es viņas dievinu, bet.. es nedrīkstu pieradināt pie sevis. Nē.
• Mūzika: Rozz Williams- Flowers
• 0 rakstair doma