18. Oktobris 2008

• Pārdomas.
• 18.10.08 23:05
• Jūtos pilnīgi neiederīga mūsu forumā. Jau mītā, man bija nelāga sajūta- ko es te daru? Visas kaut ko smejas, bet Agnese stulbi piesmaida. Ejam, ejam- ko Tu tik nopietna. Ir jau sadalīšanās. Meitenes vienā katlā, Druškas- otrā, smieklīgās- vēl citā. Un es palieku viena. Kā vienmēr, bļē. Mani tas netracina, mani tas nesaskumdina- manī vēl vairāk nostiprinās apziņa- ka nekam nederu. Visām ir kaut kādas kopīgās lietiņas, pričendāļi, bet man nē. Kur nu. Skola vispār tagad neinteresē. Aizeju- atnāku, un eju gulēt. Esmu pat sekmīga. Man pat pietiek spēka neņemt galvā citu komentārus par mani. Sapulcē man vienkārši noraus galvu, jo esmu nesekmīga fizikā, un visu naudu iztērēju priekš bildēm. Esmu pārvērtusies par cilvēku dārzeni, kam nekas neinteresē. Liekas, ka savu asaru normu esmu izraudājusi. Vienmēr var būt labāk, bet kur nu. Nesaskatu jēgu dzīvot. Tāpat neko vērtīgu savā dzīvē neizdarīšu.
• Garastāvoklis:: depressed
• 0 rakstair doma