3. Aprīlis 2008

• Jādzīvo.
• 3.4.08 21:14
• Trešdien bija neliela lēkme, kas aprobežojās ar nepārtrauktu raudāšanu un gandrīz 18 stundu gulēšsanu. Tagad zinu, kas tas ir. Ir zāles, un ir doma, ka būs labi. Biju nūjot un laiciņš ir vienkārši lielisks. Šodien skype mani uzrunāja viena meitene no mūsu skolas. Es viņu zinu, bet kontakta nav. Vārds pa vārdam, un sākām runāties. Un viņa man likās jauka. Bioloģijā prezentācija arī izdevās, un man par to ir prieks, jo biju uztraukusies, ka skolotāja sāks piekasīties kur nevajag un tad viss būs galīgā dimbā. Un kurš piesakās man uzadīt mazītiņu vesti? Citādi es.. nezinu ko darīšu. Un vēl esmu pamanījusi, ka problēma sāk pazust. Un tas ir tik jauki! Tikai ir nelielas bailes. Par nākotni. Un katru rītu uzsākt ar 2PAC DZIESMĀM IR PATĪKAMI- es jūtu, ka tās stāsta par mani un par visu. Es pat esmu Modelei iedevusi dziesmiņu- 2pac- Wonder Why they Call You A Bitch, un viņai redz tas nepatīk. Ja, kas šī dziesma viņu padarīja par cemlauzi visā Amerikā un viņš vienkārši apgāza politisko sistēmu un citu domas.
  
  I love you like a sista
  but you need to switch
  and that's why they called
  U bitch, I betcha.
  
  Labi, tagad iešu uz balkona . Padomāt par tevi.
• Mūzika: 2pac- Wonder Why they Call You A Bitch.
  Garastāvoklis:: cheerful
• 1 rakstair doma