|
|
Tuesday, May 8th, 2007
|
12:25a
izlasīju darba vadītāja kritiku, paldies dievam, ka nebija plosoša. biju satraucies velti, jo šķita, ka izsvilps pilnībā, jo pats jutu, ka esmu sarakstījis ķīseli un skābputru. protams, norādes par bardaku ir, taču saudzīgas. no vienas puses es brīnos, jo tips pazīstams kā tāds, no kura visi baidās, un grib jau bēgt, izdzirdot vien viņa vārdu. taču es viņu speciāli izvēlējos, jo jutu, ka būs kontakts, nu, un ir arīdzan. tas gan man neliedza baidīties lasīt to kritiku, heh. lasīju viņa tekstu, un skaļi piekritu: "labi! labi! labi! ir tā, kā saki!"
ir tomēr viegli un patīkami uzklausīt pamatotu kritiku, grūti ir klausīties parastā nodiršanā, kuras mērķis ir pazemot
(comment on this)
|
6:42p
Žēl,ka neesmu darbaholiķis,tad man vispār nevajadzētu domāt par puisīti,kas patīk man :)
(comment on this)
|
|
|
|