Šodien samīļot pasauli, kā parasti. No rīta piecelties un sasveicināties ar Sauli. Arī, ja tā aiz mākoņiem. Pa brīdim sev atgādināt uz palodzēm augošajam mežam doto solījumu: nogādāt kaut kad kaut kur zem zvaigznēm, vējā, Zemē.. Citi nesaprot, samīļo mani, bet neredz. Cilvēki grib būt mīļi, bet kamēr viņi nav Viņi, nevar. Vismaz ne man. Tur nav ko pārmest. Es ar vēl tikai mācos. Klusuma sarunu pašai ar sevi. Toties koki un pasaules telpa zin. Jau pazīst. Māca man elpot no jauna. Palīdz.
Kad atrod sevi, iegūst Sevi. Un draugos- visu pasauli.
Zaudē visu, kas neīsts. Visus neīstos cilvēkus.
Tagad jāmācās redzēt, kas katrā īsts. Citādi visi tik tukši. Jāmācās runāt ar to, kas ir īsts. Citādi valodu zaimo. Es zinu. Zaimoju. Vēl neprotu runāt. Vēl mācos. runāt un redzēt. Un staigāt. Visu mācos no jauna.