urn:lj:klab.lv:atom1:atvase atvase atvase jekabsone.gunta@gmail.com atvase 2017-11-15T07:48:17Z 2017-11-15T07:48:17Z urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:38501 2017-11-02T08:58:00 2017-11-02T08:58:00 2017-11-15T07:48:17Z 2017-11-15T07:48:17Z Notekcaurules. Notekcaurules. Notekcaurules.<br />Garaiņu nosūcēji.<br />Trubas. Visu veidu.<br />Ekskavatori (tikai neaizmirstiet, ka kārtīgam ekskavatoram ir ne tikai kauss, bet arī stumjamā lāpsta otrā pusē), evakuatori, autovedēji un troses, ar kurām vilkt salūzušas mašīnas uz remontu.<br />Ielas lampas un stabi, kas tos tur.<br />Zāģi, it īpaši motorzāģi, un jebkurš koks ir jānozāģē.<br />Mammai mati arī ir jānogriež īsi, ar mašīnīti, jo ar tādiem gariem neviens taču nevar staigāt. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:38200 2017-05-15T15:16:00 2017-05-15T15:16:00 2017-05-15T12:22:55Z 2017-05-15T12:22:55Z Divas naktis mājās guldījām A. teltī, kas uzcelta dzīvojamā istabā, lai pierastu.<br />Sestdienas vakarā guldījām īstā teltī - apakšā 2 aitas vilnas segas, augšā viena XXL aitas vilnas sega. 2h ilga midzināšana un labi nogulēta nakts.<br />Patusēšana pa dienu - izklaidējoša, tomēr nogurdinoša.<br />Mājās pēcpusdienā A. tēvs atlūza piemājas zālītē, kad no auto nebija vēl izkrauts ne dēls, ne mantas.<br />A. mamma apēda pusmeloni un saļima/pusatlūza savā gultā, atstājot visas paunas turpat mašīnā.<br />Pats A. pēc tam kādu stundu vai pusotru brīvi siroja pa māju, vēlāk virtuvē atklājās apokaliptiska aina - otra melones puse virtuvē uz grīdas ar tajā iespraustu nazi, visas sēkliņas no viduča rūpīgi izņemtas un līdz ar melones sulu izsmērētas pa visām iespējamām vietām pa galdu, grīdu, krēsliem, virtuves mēbelēm. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:38067 2017-02-14T14:47:00 2017-02-14T14:47:00 2017-02-14T13:28:50Z 2017-02-14T13:28:50Z Pirmā doma, kad saproti, ka A. ir saslimis un kādas dienas neies dārziņā, kamēr datorā krāsies neizdarītie darbi (bez slimības lapas) un virtuvē nenomazgātie trauki, nav pārāk iepriecinoša. Otrā doma - kad saproti, kas nu ir iekrists pamatīgā, lielā, melnā bedrē, jo kā lai tiek galā ar dzīvi, ja slimnieka kopējs ir slimāks par pašu slimnieku, galva dun un skaņas no ārpasaules pienāk kā caur lielu vati, acis asaro, krūtis sēc, deguna vietā kaut kāds sāpīgs, gaisa necaurlaidīgs pūznis un kakls - kaut viņa labāk nebūtu. Trešā doma - traucējošākie simptomi ir prom, spīd saulīte, ārā temperatūra ir virs nulles, un ir palikušas vairākas tikpat kā brīvas dienas līdz dārziņa atsākšanai, vai nav jauki.<br /><br />P.S. pa šo laiku A. ir pasācis teikt: Ak Dies! Āpāc! urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:37685 2017-02-06T23:19:00 2017-02-06T23:19:00 2017-02-06T21:29:00Z 2017-02-06T21:29:00Z Bija tāds īss dialogs šodien starp A. un ārsti. Bija šaubas par A. izturēšanos, jo kopš septembra nebija būts ne pie viena ārsta, un visas agrākās reizes bija liela bļaušana. Svētdien rādīju A. visādas internetu bildītes un jūtūbē sagrābstītus video ar ārstiem, un nevarēju saprast, ko viņš no tā uztvēra. Tomēr uztvēra, jo šodien saprata, kurp ejam un kas apmēram būs, un pieņemšanā spēlēja ideālo bērnu.<br /><br />"Akútás garumzímes<br />Akúts ir ne tikai bronhíts. Akúts tá ir arí diakritiská zīme — neliela svítriņa virs burta sašķiebta uz labo pusi."<br /> (ob rakstīja> 3. Februāris 2012, 22:44) urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:37602 2017-01-25T14:14:00 2017-01-25T14:14:00 2017-01-25T12:26:52Z 2017-01-25T12:26:52Z Jau vairāk kā nedēļa, kopš A. aizmieg pats, un mamma vakaros iet ārā no istabas! Necerēta, negaidīta situācija. Un nebija nekādu skandālu. Pirms iemigšanas tumsā pastāstu, kas pa dienu ticis sadarīts (hronoloģiskā secībā). A. mierīgi, horizontāli guļ, nesvaidās, nerotē apkārt, un aktīvi seko līdzi stāstījumam, ik pa laikam enerģiski iespraužot: tētis! auto! tētis! amma! piens! cepums! lampa! nazis! soma! siers! u.t.t. Pēc tam pasaku atā un eju ārā no istabas. Nu jau starp citu, zina arī pateikt tādus vārdiņus kā multene un dators, kaut gan tā īsti tiek pie tā tikai sestdienās/svētdienās. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:37131 2017-01-16T14:05:00 2017-01-16T14:05:00 2017-01-16T12:29:02Z 2017-01-16T12:29:02Z Vakar izdevās iziet no istabas ar A. piekrišanu. Tikai vienu reizi viņš izlīda no gultas un sāka grabināties gar durvīm. Kā iecēlu atpakaļ, tā otrreiz ārā vairs nelīda. Es gan pēc šīs reizes nekur vairs negāju, stāvēju kādu laiku pavērtās durvīs, pēc tam durvju otrā pusē. Iepriekšējos vakaros bija kaut kādi mēģinājumi ar viduvējiem panākumiem, bet A. pierada, ka iemigšanas laikā es negulšņāju blakus, bet stāvu kaut kur tuvumā vai ieeju un izeju, ieeju un izeju.<br /><br />Diendusās gan jānoguļas blakus, nav tās atbalstošās tumsas. Sestdien diendusas vispār nebija, novārtījāmies divas stundas, kamēr es kļuvu pavisam drūma, un man apnika. Svētdien, pilnīgi pretēji, iecēlu gultā, nogūlos blakus un pāris minūtēs aizmiga. <br /><br />Svētdien pēcpusdienā bija reti ciemiņi - draudzenes ar saviem lielajiem 5-gadīgajiem puišiem un ar jaundzimušajiem zīdainīšiem. Kopā mājās vienlaicīgi atradās 3 staigājoši bērni un 2 nestaigājošie. Ņemšanās bija ievērojama, abiem lielajiem bērniem piemita apbrīnojama spēja uzart vairākas istabas jau pirmajās 10 sekundēs, bet man izklaidējoša - jo mans bērns jau staigāja un spēja pa brīžiem ieinteresēties par notiekošo un mazliet komunicēt ar pārējiem. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:36909 2017-01-11T11:42:00 2017-01-11T11:42:00 2017-01-13T08:54:43Z 2017-01-13T08:54:43Z Šodien e-pastā saņēmu vietējās draudzes mācītāja aicinājumu doties uz sapulci un "apspriest Taizé viesģimeņu pieredzi" (starp citu, mīļās viesģimenes, plkst. 19:00 būs vakara dievkalpojums, ja kādam ir interese, laipni aicināti!). Aicinājumu nolēmu ignorēt, bet savu pieredzi tomēr <a name="cutid1"></a>.<br /><br />Pirms pieteikties kādu uzņemt, mani mocīja lielas šaubas un slinkums/negribēšana, bet: 1) kopumā atbalstu jebkādu jauniešu ceļošanas veicināšanu visiem līdzekļiem, jo svēti ticu, ka tas mazliet, mazliet, varbūt, palielina iespēju izaudzināt kaut mazliet tolerantāku paaudzi nekā iepriekšējās, un pasaule ar to kļūs labāka, 2) dažādu tautību un dažādu reliģisko uzskatu, tostarp arī ateistu sajaukšanās un savstarpēja parīvēšanās nemaz nevar nākt par sliktu, 3) pirms desmit gadiem pati reiz šādā veidā aizceļoju uz Portugāli, nobastojot visas reliģiskās diskusijas un uz pilnu klapi izmantojot Taizē dalībniekiem piešķirtās transporta atlaides Portugālē, un tagad jūtu morālu pienākumu kaut kā par to atmaksāt, 4) atbalstu nekomercialitātes ideju un neuzskatu, ka no katra pasākuma būtu jāuzvārās viesnīcām, 5) kaut kāda stīga dvēselē par "Latvijas godu" tomēr ieskanējās, ko nu tur padarīsi.<br /><br />Tātad pie mums 28. janvārī ieradās divi poļu izcelsmes vīrieši, pēc skata aptuveni 30-35 gadus veci, kas runāja sliktā angļu, vācu un krievu valodas sajaukumā.<br />Likās, bezmaz viss mūsu ciems bija pacilāts un spietoja kā satraukts bišu pūznis. KĀ! mūsu ciemā kaut kas NOTIEK! Arī mēs esam vajadzīgi!! Kaimiņi beidzot runā viens ar otru!<br /><br />Uzreiz jāpiezīmē tas, ka potenciālajām viesģimenēm domātā reklāma bija maldinoša. Reklāmā bija teikts - vajadzīgs ir tikai jumts virs galvas, 2x2 metri uz grīdas, un vienkāršas brokastis, un viss. Bet patiesībā vajadzīgas bija gan brokastis, gan vakariņas (viesi ieradās ar vilcienu no Rīgas 21:00 un bija izsalkuši, jo vakariņas bija laikam bijušas ļoti agrā vakarā), kā arī tika sagaidīta priecīga, viesmīlīga attieksme un regulāra uzmanība (tika sagaidīta internacionālā tipa patērzēšana (kas manā mūžā darīta tik daudz, ka jau sen apnikusi) katru rītu un katru vakaru (kad man kā jaunai māmiņai ļoti gribējās iet vienkārši gultā atlūzt, ko gan pieklājības pēc atļāvos tikai vienā no šiem vakariem), un pāris reizes arī vadāšana ar automašīnu no mājām uz baznīcu, jo pirmajā dienā uz turieni nebija transporta.<br /><br />Uzņemšanas pieredzes nepatīkamākā daļa bija tas, ka līdz pat pēdējam brīdim es nezināju, kādi cilvēki, kas par putniem ieradīsies manās mājās! ne tautību, ne dzimumu, ne vecumu, kur nu vēl personības iezīmes vai intereses, kaut gan tas, protams, neapšaubāmi trenē nediskriminācijas spēju visaugstākajā līmenī, un tomēr, tas nav patīkami. tas ir nesalīdzināmi ar hospitality club vai couchsērfinga pieredzi. Ne pārāk patīkami bija arī tas, ka mācītājs pievienoja mani viesģimeņu whatsapp grupai, kurā sākotnēji tika risināti organizatoriski jautājumi, kas likās ļoti prātīga doma, bet pēc tam panesās reliģiski apsveikumi svētkos, informācija par kārtējiem dievkalpojumiem, fotogrāfijas un video ar laimīgiem, man nepazīstamiem jauniešiem un video no pasākumiem Arēnā Rīga, kā arī neskaitāmi ģimeņu apraksti, par to, kādus ēdienus katrs pasniedz saviem viesiem un pa kādām apskates vietām viņus izvadā (par ko es jutu iekšējo spiedienu un vainas apziņu, jo es neko īpašu negatavoju un nekur viesus nevadāju), un telefons man piepildīja pilnu atmiņu ar man svešu cilvēku bildēm, kā rezultātā uz kādu laiku man nedarbojās g-mail e-pastu sinhronizēšana.<br /><br />Tieši tajā dienā, kad es kārtējo reizi secināju, ka man nepatīk poļi, ka visos līdz šim sastaptajos poļos ir kaut kas dīvains, grūti definējams, kas mani atgrūž, izraisa nepatiku, un tieši tajā dienā viņi man tiešā tekstā bez kautrēšanās pajautāja, vai man patīk poļi vai nē, uz ko man vajadzēja izlocīties, ka es maz pazīstu poļus.<br /><br />Biju ļoti cerējusi, ka viesi mazliet izklaidēs manu bērnu, līdz ar to ļaujot man mazliet atpūsties no tā darīšanas pašai, bet īstenībā viņu režīms bija tāds, kas galīgi nesakrita ar A. režīmu, līdz ar to A. viņus redzēja tikai brokastu laikā uz 10 minūtēm - visu to laiku sēžot kautrīgs man klēpī. Pat Jaungada dienā, uz kuru es biju cerējusi, nekas nesanāca, jo bērna aktīvajās nomoda stundās ap 10.00- 11.00 viesi devās uz baznīcu, bet pusdienas ar mums un pasēdēšana notika tad, kad bērns jau bija diendusā, ap 13.00/14:00.<br /><br />Patīkamais un/vai noderīgais: 1) ārkārtīgi tika trenēta mana tolerances spēja, spēja sniegt viesmīlību nediskriminējot pēc nekādām iezīmēm, 2) uzzināju, kā sauc vienu no maniem kaimiņiem, kā arī viņa telefona numuru, varbūt tas kādreiz noderēs, 3) dažos vakaros un rītos pirmo reizi pa ilgākiem laikiem mums bija kaut kas līdzīgs ģimeniskai maltītei bez stresa un ar īstu ēdienu, nevis džoilentu vai auzu pārslu putru, 4) dāvanā saņēmām vairākas alkohola pudeles un poļu saldumus (ne tikai mazu bildīti ar ikonu, kas tagad stāv virtuvē aizgriezta pret sienu, liekas, mans vīrs neizturēja un viņu aizgrieza), 5) mums tika atstāti kontakti un aicinājums paviesoties Polijā, kaut gan man ir sajūta, ka šis piedāvājums nekad netiks izmantots, bet kas zina, kas dzīvē gadīsies? Es pat neatceros, kā saucas tā viņu pilsēta, un kurā Polijas galā tā atrodas.<br /><br />Ir jau muļķīgi piedāvāt savu viesmīlību un pēc tam darīt to ar kurnēšanu. Bet kaut kā likās, ka tas tomēr ir jādara, un ka kurnoša un pukstoša ģimene joprojām ir labāka par skolas sporta zāli. Turklāt viesiem savu iespēju robežās centos nelikt neko no tā manīt. Lai jau papriecājas un jūtas pozitīvi. <br /><br />Kopumā jāsaka, ka pieredze bija vairāk nepatīkama nekā patīkama, sevišķi nereliģiozam, intravertam un ikdienā aizņemtam un nogurušam cilvēkam, tomēr tas bija jau iepriekš paredzami, pieredze bija lietderīga, un savu lēmumu nenožēloju. Bet otrreiz laikam gan to nedarīšu, pietiks ar šo vienu reizi. Pienākums izpildīts. Turklāt šķiet, ka man, parakstoties uzņemt "jauniešus" būtu varējis gadīties uzņemt arī 40 vai vairāk gadīgus - oficiāli it kā jaunietis skaitās līdz 35 gadiem (bet nu tiešām, man ir 31 gads, un es vairs nejūtos kā jauniete, liekas, ja 35 gados cilvēks apceļo pasauli šādā veidā, viņš nav īsti normāls, vai šādā vecumā nebūtu laiks nobriest?). Mūsu uzņemtie "jaunieši" šķiet bija jau šajā vecumā, un no sarunām varēja noprast, ka viņi gatavojas piedalīties visos Taizē pasākumos vēl daudzus gadus.<br /><br />P.S. Lai mazliet sevi uzjautrinātu, virtuvē labi redzamā vietā atstāju pie mums nejauši pieklīdušu publikāciju ar nosaukumu "Modern Nordic Rituals", kur ir intervijas ar šamaņiem un pseidošamaņiem, un vienās vakariņās dedzinājām sveci, kas iesprausta liķiera "Valhalla" pudelē, bet tas laikam palika nepamanīts, un jebkādas patiesi interesantas tēmas, kas varētu skart jūtīgus jautājumus, tika apietas. Tuvākais tam, ko es panācu, bija uzdot jautājumu, ko viņi domā par imigrāciju, uz ko, cik sapratu, viņi atbildēja, ka vēsturiskie musulmaņu imigranti ir ok, bet mūsdienu imigranti ir pē. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:36721 2017-01-07T23:53:00 2017-01-07T23:53:00 2017-01-07T21:53:50Z 2017-01-07T21:53:50Z A. izdekorēja eglītes apakšējos zarus ar lietotu, sarullētu pamperi. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:36503 2017-01-07T23:29:00 2017-01-07T23:29:00 2017-01-07T21:44:21Z 2017-01-07T21:44:21Z Šovakar atmiņā uzvirmoja kādi manas atmiņas sagrābstīti un varbūt arī pārveidoti fragmenti no jūnijā izšķirstītās grāmatiņas Marc Weissbluth - Healthy Sleep Habits, Happy Child.<br />Izgāju no istabas ar intervāliem, atstājot durvīs mazu šķirbiņu un piekodinot, lai guļ, un tad nācu atpakaļ.<br /><br />Gaidītās un arī Marka Veisblūta aprakstītās reakcijas nebija. Tas ir, A. uzreiz neskrēja raudot un kliedzot ārā no istabas man pakaļ. Tātad nenotika, piemēram, histēriska bērna nešana atpakaļ uz gultu 142 reizes.<br /><br />Pirmās dažas reizes viņš manu iziešanu izmantoja, lai atstātu savu gultiņu un lai palīstu zem segas lielajā blakus gultā, kur parasti gulšņāju es, un izskatījās samērā pamodies un uzjautrināts, un teica man Čau!.<br /><br />Nākamās reizes viņš līda laukā spēlēties ar mantiņām (kurām visu dienu nebija pievērsis uzmanību), kā es ienācu, tā skrēja atpakaļ uz gultu. Nobeidzām šo vakaru ar kompromisu - es nevis gulēju blakus, bet sēdēju gultas kājgalī, kamēr A. aizmiga - kādas 20 minūtes. Tiklīdz A par daudz sāka knosīties, tā viņam saliku rokas un kājas atkal taisnas, sakārtoju segu un padraudēju, un A. arī klausīja, vai vismaz centās klausīt. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:36257 2017-01-04T11:48:00 2017-01-04T11:48:00 2017-01-08T02:35:47Z 2017-01-08T02:35:47Z Svars 14 kg.<br />Diendusa 12:00/13:00 - 15:00<br />Piena pudele rītā, vakarā un pie jebkuras izdevības vēl papildus.<br />Atteicies lietot barošanas krēsliņu un arī lacīti. Ēd mammai klēpī vai vienkārši viss notriepjas.<br />Mīļākais vārds: NAZIS rūpīgā, nostrādātā, skaidrā izrunā.<br />Mājās podiņš nē. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:36033 2017-01-04T11:47:00 2017-01-04T11:47:00 2017-01-04T09:48:58Z 2017-01-04T09:48:58Z No dārziņa arvien biežāk pienāk ziņas, ka A. ņemot citiem bērniem nost viņu mantiņas. Vienu rītu, ienākot dārziņā, gadījās dzirdēt komentāru, ka nu priekšnieks ieradies. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:35810 2017-01-04T11:43:00 2017-01-04T11:43:00 2017-01-04T09:45:58Z 2017-01-04T09:45:58Z Ūdele - tā ir ūdens pudele. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:35513 2016-12-27T12:43:00 2016-12-27T12:43:00 2017-01-08T02:24:49Z 2017-01-08T02:24:49Z Divgadīgu bērnu svētki uzdzen man sajūtu, ka homo sapiens sabiedrība un paražas kopumā ir kaut kas šķebinošs. Arī A. par svētkiem nebija laimīgs.<br /><br />Vairāk kā mēneša garumā plānotā bērnudārza eglīte mazajiem (dažreiz līdz pat 30 vai vairāk WhatsApp ziņām vienā vakarā, katru otro vakaru) mums ar A. beidzās tādējādi, ka es no rīta pēc negulētas nakts (vienas no neskaitāmajām tādām naktīm divu nedēļu ilgajā maģistra darba nodošanas maraton-sprintā) mēģināju sadiegt kaut ko attāli līdzīgu lāča maskai un nokavēju nolikto ierašanās laiku, eglīte sākās bez mums, un A. atteicās iet iekšā, histērijā un panikā stundu vai divas nosēdējām garderobēs, kamēr pārējie bērni ēda, dejoja un smaidīja un saņēma dāvanas. Pēc tam A. uz dažām minūtēm atļāva mums abiem uzkost mazliet saldumu pirms krist nākamajā pirms-diendusas histērijā, kad visi bērnu vecāki pamazām sāka doties prom savos darbos un atstāja savas atvases brēcošas un rāpojošas pa grīdu. Rezultātā A., kas jau bija pieradis pie dārziņa un no rītiem parasti gāja pa durvīm iekšā īpaši nekurnot, tagad no rītiem raud, neiet iekšā pa durvīm, ķeras pie manis un nelaiž vaļā vai skrien prom pa gaiteni kliegdams.<br /><br />Divas dienas pēc "eglītes", piektdienā plkst. 16:00 vecākiem bija jāierodas uz Ziemassvētku tirdziņu, ņemot līdzi zīmuļus vai tamlīdzīgas preces, ar kurām "maksāt" par bērnu paštaisītiem saldumiem. Viss beidzās tā, kā es cerēju - A. bija jūtelīgs un neļāvās apģērbt sevi uzreiz, tāpēc mēs nedevāmies līdzi audzinātājām un citiem bērniem uz aktu zāli, kur bija tas tirdziņš, bet vienkārši iekāpām mašīnā un atbraucām mājās. Tas bija viens no labākajiem vakariem kopā ar A. pēdējo divu mēnešu laikā. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:35087 2016-12-04T13:28:00 2016-12-04T13:28:00 2016-12-04T11:56:13Z 2016-12-04T11:56:13Z Brokastis: kad no rīta ir izdzerta piena pudeles doza un ir mazliet paspēlēts apkārt, A. apķeras, ka varētu pabrokastot. Aiziet uz virtuvi, piebīda krēslu tur, kur augstu nolikti stāv virtuves piederumi (nažu dēļ), un paņem karoti (labi, ka ne nazi). Tad pārbīda krēslu pie plīts, noņem putras katlam vāku un sāk lietišķi kleksēt iekšā - ar karstu ūdeni aplietas auzu pārslas, kuras vēl nav ne apvārītas, ne arī piens vēl nav pieliets klāt. Mamma procesu pārķer un kleksēšana novirzās uz bļodiņu, lai paēstu "kā cilvēks". Putrā iekšā A. samet rupjmaizes gabalus, no kuriem lielāko daļu apēd.<br /><br />Pusdienas: A. ārā sniegā laikam ir sabijis pārāk ilgi, sāk brēkt un raudāt un krist totālā histērijā par visu, kas nepāriet arī pie pusdienu galda. Ir ar mieru ēst dārzeņus, bet histēriski pieprasa, lai tur tiktu ielikts sviesta pikucis. Tā apēd divus sviesta pikučus tīrā veidā. Trešo nedabūn. Izēd gandrīz visu dārzeņu porciju.<br /><br />Vakar bijām ciemos pie vecātēva uz vārdadienu. Dāvaniņu A. gan negribēja atdot vecamtēvam, taisījās pats paturēt.<br />Pirmo reizi pa ilgāku laiku apskatīja dzīvē dažus tuvākos radus. Ilgi gan skatīties negribēja, tāpēc tētim bija jāiet pastaigāties ar A. pa daudzīvokļu nama kāpņutelpu, tāda jau nekad tā pa īstam nav redzēta. Launagā ēda suši, vakariņās saēdās cepumus, pats ļoti apmierināts, ka var pateikt "cepu". Košļāja un sūkāja ingvera sukādes, tad teica "ass" un izspļāva, pēc tam prasīja nākamo ingvera gabaliņu un tā vairākas reizes. Vakara atrakcija: skatīties fotoaparātā un gaidīt, kad apžilbs acis.<br /><br />+ Šīsnedēļas ziņas no dārziņa: A. pirms promiešanas pats sev novelk sandales un noliek vietā. Padod citiem bērniem viņu cimdiņus vai zābaciņus (pareizos, tos, kas ir tam bērnam). urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:34928 2016-11-11T11:18:00 2016-11-11T11:18:00 2016-11-11T09:21:14Z 2016-11-11T09:21:14Z Gribēju paņemt no A. atpakaļ viņam iedoto mantiņu, lai kaut ko parādītu. Bet A. sagrāba mantiņu ciešāk, pakratīja man pirkstu un teica: "Nu, nu, nu!".<br />Kaķis šorīt gribēja skrāpēt paklāju. A. uzreiz operatīvi reaģēja: "Šš! Nu, nu, nu!" urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:34677 2016-10-27T10:52:00 2016-10-27T10:52:00 2016-10-27T08:34:21Z 2016-10-27T08:34:21Z Pirms vairākiem mēnešiem mamma iegādājās divas grāmatiņas "Maksis un podiņš" un "Maksis un auto", kas domātas "pašiem mazākajiem bērniem no 1 gada". <br /><br />Tā likās laba izvēle - hei, beidzot plauktos ir uzradušās kādas grāmatiņas maziņajiem, kur ir nevis atsevišķas bildes bez Stāsta, un nevis izdomāti neesoši radījumi, piemēram, runājoši un staigājoši lācīši vai tārpiņi, bet atpazīstami galvenie varoņi pietuvināti ikdienai - puisītis, sunītis, meitenīte, mamma, podiņš. Tomēr šīs grāmatiņas izrādījās klaji kaitīgas, un šobrīd tās ir aizvāktas.<br /><br />- "Maksis un podiņš" saturs ir aptuveni šāds: Tas ir Maksis. Tas ir viņa sunītis. Te stāv Makša podiņš. Maksis negrib sēdēt uz podiņa. Sunītis gan grib sēdēt uz podiņa. Diemžēl viņam tas nesanāk. Maksis parāda - re, kā vajag. Maksis paņem sunīti klēpī, un nu abi var sēdēt uz podiņa.<br />- Ko A. uztvēra no šīs grāmatiņas: "Podiņš nē!" (pēc grāmatiņas aizvākšanas kādu nedēļu vai divas vēl bija podiņš nē, tagad atkal ir podiņš jā)<br /><br />- "Maksis un auto" saturs ir aptuveni šāds: Tas ir Maksis. tas ir viņa auto. Pienāk Līsa. Viņa arī grib spēlēties ar auto. Līsa iesit Maksim - au! Maksis iesit Līsai - au! Sāp! Nu raud abi. Pienāk mamma un atnes vēl vienu auto. Nu abi var spēlēties katrs ar savu auto.<br />- - Ko A. uztvēra no šīs grāmatiņas: "Au! Sāp! Sist ir interesants veids, kā dabūt mantiņu no citiem bērniem!" (sāka sist mammai un dažiem bērniem dārziņā). urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:34388 2016-10-27T10:40:00 2016-10-27T10:40:00 2016-10-27T07:51:45Z 2016-10-27T07:51:45Z Svētdien uztaisījām dārzeņkaķi no kartupeļiem un burkāniem. Tētis lika lietā īlenveidīgus priekšmetus un citus asus priekšmetus no saviem Vīriešu Kastes Krājumiem, un bija spējīgs pat piespraust divas cietas pupas kā acis pie kartupeļgalvas, kā arī stabili iespraust skujas kā ūsas un veselu skuju zariņu kā asti. Par pasākumu bija šaubas, līdz brīdim, kad A. skaļi un pārliecinoši izsaucās: "Kaķis!" Tad bija skaidrs, ka objekts ir veiksmīgs. Visi dārziņā iesniegtie dārzeņeksponāti tika izstādīti ārā zem klajas debess, lai visi tos varētu apskatīt, bet tajā pašā dienā sāka līņāt. Trīs dienas pēc tam kaķis joprojām stāv stabili zālītē, pēc skata mazliet paplucis, bet ar zirņiem piebērtā izdobtā kartupeļbļodiņa ir piebriedusi, un zirņi jau ir tikuši līdz augšai un pamazām, neuzkrītoši sāk doties plašajā pasaulē. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:34280 2016-10-20T10:47:00 2016-10-20T10:47:00 2016-10-20T07:52:41Z 2016-10-20T07:52:41Z Sega nē, podiņš nē, multenes jā, kaķis jā, putni jā, Hitopadeša jā<br />Mamma domāja, ka ir viltīga - vakaros nevilks pamperu. Bet A. bija viltīgāks - ja nav pampera, tad nečurās un nekakās, neies jau slapināties, pagaidīs pamperu un tad.<br />Vakaros pirms gulētiešanas cilājam mammas bērnības grāmatiņas, jo multenes ir pārāk uzbudinošas, pārsteidzoši, bet A. no šīm izraktajām grāmatiņām priekšroku dod Hitopadešai ar melnbaltām putnu ilustrācijām. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:33862 2016-10-19T15:58:00 2016-10-19T15:58:00 2016-10-19T13:06:38Z 2016-10-19T13:06:38Z Parasti, kad es saku: "auksts", tad A. atbild: "Brr!" un tirina plecus un rociņas, atdarinot iemācītu žestu. Izmantoju šo vārdu, lai piedabūtu A. uzvilkt bikses vai kreklu, kad kaut kas ir novilkts - ja neuzvilksi, būs auksts! Ļoti auksts! Tad A. saka "brr!", un ļauj sevi apģērbt. Bet vai viņš īstenībā saprata, ko tas vārds nozīmē? Nekad nebija novērots, ka A. izrādītu salšanas pazīmes, vienalga, vai istabā ir 18 vai 12 grādi, vienalga vai ar plikām pēdām vai pavisam kails. Bet nu vakar, kad vēdināju istabu, tad viņš pats pateica brrr! Un pirmo reizi mūžā aizmiegot ļāvās apsegties ar segu. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:33637 2016-10-17T16:28:00 2016-10-17T16:28:00 2016-10-17T13:37:46Z 2016-10-17T13:37:46Z Sestdien pirmo reizi notika TAS. Caurmērā 30 reižu minūtē pateikts "nē-e" un histērijas lēkme vietējā veikalā. Mamma bija viena un vienā rokā turēja neganti spārdošos brēkuli, otrā rokā bērna ratiņus, trešajā rokā iepirkumu groziņu. Ar kādu citu roku kaut kā samaksāja un tika ārā. Bet ārā A. turpināja kliegt, spārdīties un, klupdams krizdams pa zemi, skrēja atpakaļ uz veikalu. Mammai nācās vienā rokā, ap vidu apķertu, nest mazo bestiju vairāku simtu metru tālāk un ar otru roku stumt ratiņus. Kāda palīdzīga sieviete atnesa nospārdīto zābaciņu, kuru A. atteicās uzvilkt vēl kādas desmit minūtes, kamēr lēkme pārgāja.<br /><br />Šorīt dusmu lēkme uznāca no rīta, īsi pirms došanās uz dārziņu atņemta mobilā telefona dēļ. Arī mašīnā nepārgāja. Arī dārziņā nepārgāja (aiz durvīm dzirdēju, ka A. atteicās ēst un teica nē-e, nē-e, un audzinātājas kaut ko runāja par temperatūras mērīšanu, jo A. taču ir tāds liels ēdājs, bet nē, temperatūras nav). Kopumā A. bija raudājis gandrīz stundu, dārziņā ievedu ar sarkanām, uzblīdušām acīm. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:33404 2016-10-07T14:13:00 2016-10-07T14:13:00 2016-10-07T11:19:57Z 2016-10-07T11:19:57Z Audzinātāja teica: A. mums ir kārtībnieks, visiem saka, kur kas ir jānoliek. Arī zina, kā dabūt čuru un kaku podiņā, un citi bērni aplaudē, jo viņam vienīgajam sanāk.<br />KO? KO?<br />Mājās A., pat ja apsēžas uz podiņa, neļauj sev bikses novilkt.<br />Divus vakarus pēc kārtas pēc vakariņām izspieda kaku, apģērbts locoties pa virtuves grīdu un podiņa piedāvājumu noraidot pilnīgā sašutumā.<br />Trešajā vakarā no vakariņām līdz gulētiešanai staigāja pliks, un mamma pakaļ ar lupatu un bļodiņu. Mazliet tika podiņā, mazliet bļodiņā, mazliet uz tēta paklāja, pārējais šur un tur uz grīdas. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:33024 2016-10-07T13:30:00 2016-10-07T13:30:00 2016-10-07T20:50:47Z 2016-10-07T20:50:47Z Muļķis, kas to nesaprot<br />Kāda leģenda vēsta<br />Reiz kāda čigāniete<br />Būrusies pie mēness līdz pat rītam<br />Raudot viņa lūgusi<br />Lai nākamajā dienā<br />Viņu apprecētu kalē čigāns<br /><br />Tev tiks tavs vīrietis tumšādainais<br />No debesīm teica mēness<br />Bet par to tu man pretī dosi<br />Savu pirmo bērnu<br />Ko no viņa ieņemsi<br />Jo tā, kas var ziedot savu bērnu<br />Tikai lai nebūtu vientuļa<br />Tāpat to pārāk nemīlētu<br /><br />Mēness, tu gribi būt māte<br />Un nevari atrast tādu mīlestību <br />Kas tevi padarītu par sievieti<br />Saki man, sudrabainais mēnes,<br />Ko tu domā iesākt<br />Ar cilvēka bērnu<br />Mēness bērnu<br /><br />No kanēļa krāsas tēva piedzima bērns<br />Balts kā sermuļa mugura<br />Pelēkām acīm<br />Olīvkrāsas vietā<br />Mēness bērns albīns<br /><br />Nolādētais zīmogs<br />Šis nav čigāna bērns<br />Un es par to neklusēšu<br /><br />Mēness, tu gribi būt māte<br />Un nevari atrast tādu mīlestību <br />Kas tevi padarītu par sievieti<br />Saki man, sudrabainais mēnes,<br />Ko tu domā iesākt<br />Ar cilvēka bērnu<br />Mēness bērnu<br /><br />Čigāns domāja, ka zaudējis godu<br />Devās pēc sievas ar nazi rokā<br />No kā ir šis bērns?<br />Tu esi mani piekrāpusi<br />Un ievainoja to līdz nāvei<br />Tad aizgāja kalnos<br />Ar bērnu rokās<br />Un atstāja to tur<br /><br />Mēness, tu gribi būt māte<br />Un nevari atrast tādu mīlestību <br />Kas tevi padarītu par sievieti<br />Saki man, sudrabainais mēnes,<br />Ko tu domā iesākt<br />Ar cilvēka bērnu<br />Mēness bērnu<br /><br />Un naktīs, kad ir pilns mēness<br />Tas ir tāpēc, ka bērns ir priecīgs<br />Kad bērns raud<br />Mēness saraujas<br />Lai uztaisītu šūpuli<br />Kad bērns raud<br />Mēness saraujas<br />Lai uztaisītu šūpuli<br /><br />José María Cano - El Hijo de la Luna urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:32824 2016-09-21T16:15:00 2016-09-21T16:15:00 2016-09-21T13:21:56Z 2016-09-21T13:21:56Z Šorīt bijām pie neirologa. (Pirmo reizi.) Viss norm. Šoreiz pat nekas nebija sajaukts attiecībā uz ierašanās vietu, laiku un līdzi ņemamajiem dokumentiem. Pat bļaušanas bija samērā maz. Pēc tam pie mašīnas devām A. brokastu putru, vienlaikus atkaujoties no mīlīga, izsalkuša kaķa ar kuplāko asti ever. urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:32762 2016-09-20T09:52:00 2016-09-20T09:52:00 2016-09-21T13:19:19Z 2016-09-21T13:19:19Z Dziesma par lapsu, jo bērni baidās no lapsām.<br />Beatriz Pichi Malén, "Ngümay ta püñen may" (mapuche, "Canción para dormir a un niño") (Argentīna)<br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=JGxmSCiIqfI">https://www.youtube.com/watch?v=JGxmSCi<wbr />IqfI</a><br />Dziesma par bērniņu, bet ilustrācijā skeletiņš, kurš vicina rokas tā, ka A. to asociēja ar vistas atdarināšanu.<br />(nahuatl "Ma cochi Pitentzin") (Meksika)<br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=DWfiAeY8Z5o">https://www.youtube.com/watch?v=DWfiAeY<wbr />8Z5o</a> urn:lj:klab.lv:atom1:atvase:32315 2016-09-19T09:42:00 2016-09-19T09:42:00 2016-09-21T13:19:53Z 2016-09-21T13:19:53Z Also dark and cold.