| 7:21p |
Pamiers ēšanas frontē
Nerakstīts pamiers, protams, neparakstījām, jo A. vēl neprot vilkt krustiņus, un papīru viņš uzskata par kaut ko ēdamu.
Putru vai biezeni ēdinu viņam ar karoti, izlavierējot to cauri viņa grābstīgajiem pirkstiņiem. Cita veida ēdienu dodu viņam mazos gabaliņos, ar roku ieliekot viņam mutē, un, ja tas nav nekas pārāk slidens vai smērējošs, tad atļauju arī viņam pašam kādu gabaliņu paņemt. Tas nekas, ka laikam kādu pusi no tiem gabaliņiem viņš vēlāk izkakā nesagremotus. Lielo pašrocīgo cūkošanos domāju uzsākt pēc mēneša vai diviem mēnešiem, kad nopirksim krēsliņu un piedabūsim A. tajā ar labpatiku sēdēt. Tagad (par spīti tam, ka ne mammai, ne tētim pašiem nemaz nav pilnīgi nekāda Dzīves un Ēšanas Režīma), A. trīsreiz dienā ar ņerkstēšanu vai spiedzieniem ziņo: "piedodiet, atvainojiet, bet vai jūs gadījumā neesat aizmirsuši pabarot savu bērnu?" |