| 6:08p |
Ēšanas nervozitāte, nesaprotu, kur īsti ir vaina
Cik sapratu, ka tas nav īsti normāli, ka citiem bērniem tā nav. Ka parasti bērnam ēšanas laiks ir max relax brīdis. Bet mēs te ņemamies ar "gribu-vēl-bet-atgrūžu-esmu-atkal-izsalcis", gandrīz katra ēdienreize ir "paņemu-atlaižu-paņemu-atlaižu", nemitīga pozu maiņa un tamlīdzīgi. Sākumā domāju, ka tā ir krūts vaina, ka iepatikusies pudele un negribas krūti. Bet tagad ar pudeli atkal ir tas pats, un arvien izteiktāk. Tad domāju, ka baroju par biežu/par retu, ka baroju tad, kad negribas ēst un ka nedodu tad, kad gribas. Bet nu jau esam 1 nedēļu uzsēdušies uz 5 ēšanas reizēm dienā, ne vairāk, ne mazāk, un izskatās ka A. lieliski ar to sadzīvo, viņam nevajag ne vairāk, ne mazāk, ka 3 stundas starp ēdienreizēm ir ok. Bet tāpat katra ēdienreize ir tāda nervoza stumdīšanās un grozīšanās, un mānīšanās. Atliek tikai domāt, ka vaina ir pašā pienā vai nevaram atrast īsto pozu. Vai vaina varētu būt pienā? Bet kāpēc tad dažreiz tomēr pudele tiek izēsta daudz un vienā piegājienā, lai arī tādas reizes ir retas? Un kāpēc tas notika gan ar krūts pienu, gan ar maisījumu? Nesaprašana. Nu jā, ēdam normālu daudzumu, it kā viss ir kārtībā, bet tie ēdienreižu brīži tiešām nav relaksēti. |