| 1:26a |
Mīļākās spēlītes 3,5 mēneši
Vicināt kājiņas izlietnē joprojām ir iecienīta spēlīte, bet vairs nav topā.
Skatīšanās un blenšana gan joprojām ir topā.
Topā ir, kad māmiņa ucina ritmiski augšā lejā vertikālā pozīcijā, tā, lai kājiņas dabūt pret kaut ko atsperties, un izdod dīvainas, vēlams spalgas, ritmiskas skaņas, un vēlams, lai izskatītos pēc idiotes. Tad A. ir laimīgs, vai arī uzjautrināts, un dažreiz pat smejas.
Ļoti patīk runāt ar sevi spogulī, un darīt to ar katru reizi izsmalcinātāk.
Grābj rotaļlietas, grābj visas drēbes un lupatas, ko dabū pa ķērienam, un kautrīgi mēģina bāzt mutē, bet vai nu netrāpa, vai arī tā manta ir par lielu. |
| 1:34a |
Piena krīze
Visu laiku A. apņēmībā izaugt par ņipru, veselīgu vīru bija pārticis no mātes piena (mātes piens? ko jūs! tās ir alus putas!). Bet veselas piecas dienas mātes piens bija potenciāli kaitīgs antibiotiku dēļ, tāpēc A. dabūja pārtikt vispirms no atsaldēta mātes piena, un pēc tam pagaršot mākslīgo piena maisījumu, vārdu sakot, pierast pie tā, ka no pudeles ļoti viegli straumēm tek piens, un tagad, šķiet, vairs negrib pūlēties zīst - tiklīdz krūts tāda pustukšāka, tā svaidās ar kājām un rokām, kliedz, dur ar deguntiņu visur kur, tikai ne tur kur vajag, un konstanti ir izsmisis un izsalcis, un laikam viņam ir satraukums, ka nedabūs paēst. Divas stundas starp ēdienreizēm nereti izvēršas par traģēdiju, pēc pirmās stundas ir satraukums, un otrās stundas beigās dažreiz tāds nervozums, ka nespēj degunu trāpīt krūtī. Un liekas, ka A. kliedz pilnīgi pamatoti, jo krūts šķiet visai tukša. Un tā A. tiek pie saldenā maisījuma, kas pats līst mutē.
Izrādās, padomdevēju domas dalās. Ko darīt? Cīnīties, iemānīt krūti? Nodarboties visu dienu ar to, ka jāslauc piens un tad jāizbaro no pudeles? Atmest visam ar roku un pāriet uz maisījumu, kas arī neesot nekas tik briesmīgi ļauns?
PEP mamma iesaka darīt tā, kā ērtāk ir māmiņai (ar netiešu padomu - dod labāk maisījumu, tev būs mierīgāk dzīvot, un svarīgākos pirmos mēnešos piens jau ir dzerts, kā nākas), un izteicās, ka tas esot normāli, ka pudeli dabūjis bērns pēc tam vairs negribot krūti, un tā būtu ļoti grūta cīņa un ņemšanās.
Bet māmiņai šodien par to kļuva kaut kā skumji, un viņa piezvanīja zīdīšanas konsultantei, kuras vizītkarte pavisam nejauši bija pieklīdusi un gabājās norakta putekļainos mantu kaudžu dziļumos.
Konsultante izteicās pilnīgi pretēji, optimistiski un pārliecināti - bērns VAR atkal pārtikt tikai un vienīgi no krūts, un tas, ka krūts liekas tukša, tas tā tikai liekas, jo piens uzrodas uzplūdu veidā, nevis stāv visu laiku krūtī. Tas esot normāli, ka 3 mēnešos esot piena krīze, piena ražošanas principi mainās, un zīdaiņi niķojoties - arī tad, ja nav dabūta pudele. Turklāt iespējams, ka bērnam ir attīstības lēciens un vajag vairāk piena. Nē, viņš nav rijīgs (kā uzskata mūsu ģimenes ārste). Risinājums mūsu situācijā - uz vairākām nedēļām ieslēgties ar bērnu ligzdiņā un dot krūti visu laiku. Kādas tur divas stundas starp ēdienreizēm! Kādas tur nieka sešas ēdienreizes dienā! Dot krūti, cik vien var.
Nu pagaidām sekosim pēdējam variantam, redzēs, kas sanāks, un kad mums tas apniks. |